Leons XIV: "Mēs esam viens! Mēs jau esam viens! Paudīsim to!"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Leons XIV vadīja vesperu dievkalpojumu Svētā Pāvila bazilikā klātesot citu konfesiju kristiešu delegācijām. Lūgšanā bija pārstāvēta anglikāņu, pareizticīgo un armēņu apustuliskā kopiena, kura šogad sagatavoja pārdomu tekstus kristiešu vienotības lūgšanu nedēļai. Gaidot 2033. gadu, kad tiks atzīmēta Kunga Jēzus Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās 2000. gadadiena, pāvests savā homīlijā aicināja “ticīgos turpināt attīstīt ekumeniskās sinodālās tradīcijas un savstarpēji dalīties ar to, kas mēs esam, ko mēs darām un ko mēs mācām”.
Apustuļa Pāvila atgriešanos noteica satikšanās ar augšāmcēlušo Kristu – norādīja Svētais tēvs. Šīs atgriešanās nozīmi pauž vārda maiņa – Sauls kļūst par Pāvilu. Pateicoties Dieva žēlastībai, tas, kurš reiz vajāja Jēzu, tika pilnībā pārveidots un kļuva par Viņa liecinieku. Tas, kurš nežēlīgi cīnījās pret Kristus vārdu, kļuva par Viņa mīlestības dedzīgu liecinieku. Leons XIV uzsvēra, ka svētā Pāvila misija ir arī “visu mūsdienu kristiešu misija”, proti, “sludināt Kristu un mudināt visus uzticēties Viņam”. “Katra patiesa tikšanās ar Kungu ir pārveidojošs brīdis, kas piešķir jaunu redzējumu un jaunu virzienu, lai veiktu uzdevumu veidot Kristus Miesu,” viņš sacīja.
Dārgie, Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību katru gadu mūs aicina atjaunot savus kopīgos pūliņus šajā lielajā misijā, apzinoties savas savstarpējās šķelšanās, kas, pat ja, protams, netraucē Kristus gaismai spīdēt, tomēr aptumšo to seju, kurai tā jāatspoguļo pasaulē.
Atmiņas par Nīkaju
Uzrunas turpinājumā pāvests pieminēja Nīkajas koncila 1700. gadadienas svinības, kas notika novembra beigās Iznikā, Turcijā, un kurās, atbildot patriarha Bartolomeja uzaicinājumam, piedalījās arī viņš pats. Romas bīskaps atzina, ka “kopīgi skaitīt Nīkajas Ticības apliecinājumu tajā pašā vietā, kur tas tika sarakstīts, bija vērtīga un neaizmirstama mūsu vienotības Kristū liecība”. Tas bija “brālības brīdis”. Kungs toreiz palīdzēja Nīkajas tēviem “skaidri izteikt patiesību par Dievu, kas kļuva mums tuvs, satiekot mūs Kristū Jēzū”. Pāvests novēlēja, “lai Svētais Gars arī šodien atrod mūsos paklausīgu prātu, lai mēs vienā balsī sludinātu ticību sava laika vīriešiem un sievietēm”.
Ekumenisms un sinodalitāte
Šī gada Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību temats bija: “Viena miesa, viens Gars – jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti" (Ef 4,4). Tajā pašā nodaļā svētais Pāvils turpina: “Viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens Dievs” (4, 5-6). Tie ir vārdi, ko citēja pāvests un pēc kuriem uzdeva jautājumu, kā gan šie iedvesmotie vārdi varētu mūsu dziļi neaizkustināt. “Jā, mēs dalāmies vienā ticībā vienīgajam Dievam, visu cilvēku Tēvam”, viņš atgādināja. “Mēs kopā apliecinām Jēzu Kristu kā vienīgo Kungu un patiesu Dieva Dēlu, un vienīgo Svēto Garu, kas mūs iedvesmo un mudina uz pilnīgu vienotību un liek visiem kopā būt Evaņģēlija lieciniekiem”. Leons XIV uzsvēra:
“Mēs esam viens! Mēs jau esam viens! Atzīsim to, piedzīvosim, paudīsim to!”
Pēc tam Romas bīskaps atgādināja sava priekšgājēja pāvesta Franciska pamācību, ka katoliskās Baznīcas sinodālais ceļš “ir un tam jābūt ekumeniskam, tāpat kā ekumeniskais ceļš ir sinodāls”. Tāpēc esot ceļā uz Pestīšanas jubileju 2033. gadā, viņš aicināja “ticīgos turpināt attīstīt ekumeniskās sinodālās tradīcijas un savstarpēji dalīties ar to, kas mēs esam, ko mēs darām un ko mēs mācām”.
Pateicība Baznīcām Armēnijā
Homīlijā Leons XIV izteica dziļu pateicību Armēnijas ticīgo kopienām un pieminēja šīs tautas drosmi, sniedzot kristīgo liecību vēstures gaitā. Moceklība bija viņu vēstures “pastāvīga parādība”. Armēnija tiek uzskatīta par pirmo kristīgo valsti, jo 301. gadā svētais Gregors Apgaismotājs kristīja karali Tiridatu. Šajā sakarā pāvests atzīmēja, ka, “pateicoties drosmīgajiem pestīšanu nesošā Vārda sludinātājiem, Austrumeiropas un Rietumeiropas tautas pieņēma ticību Jēzum Kristum”, un aicināja lūgties, “lai Evaņģēlija sēklas turpinātu nest šajā kontinentā vienotības, taisnīguma un svētuma augļus, kas nāktu par labu mieram starp tautām un nācijām visā pasaulē”.
