Baznīca sludina Kristu, neizceļot sevi un nepakļaujoties šaurām interesēm
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Svētais tēvs minēja dažus pēdējo divu gadu laikā izdotos dokumentus: doktrinālo notu Gestis verbisque, kurā sniegtas skaidras instrukcijas gadījumiem, kad pastāv šaubas par sakramentu derīgumu; deklarāciju Dignitas infinita par cilvēka cieņu, ko šodien īpaši apdraud kari un peļņas ekonomika; normas par iespējamo pārdabisko parādību atpazīšanas procesiem, kas ļāva ieviest skaidrību tādos jautājumos kā garīgā pieredze saistībā ar Medžugorji; dokumentu Antiqua et nova, kas izstrādāts sadarbībā ar Izglītības un kultūras dikastēriju un piedāvā plašu analīzi par saistību starp mākslīgo intelektu un cilvēka intelektu; doktrinālo notu Mater Populi fidelis par dažiem tituliem, kas attiecas uz Dievmāti; dokumentu Una caro par laulības vienotību.
Pāvests atzinīgi novērtēja Ticības mācības dikastērija pašreizējās plenārsēdes tēmu: tā ir veltīta mūsdienās tik aktuālajam jautājumam par ticības tālāknodošanu. Šīs pārdomas ir svarīgas, jo šodien pieaug to cilvēku skaits – it īpaši jauno paaudžu vidū –, kuri vairs neuzskata Evaņģēliju par savas dzīves pamata resursu. “Patiesībā ir ne mazums tādu jauniešu, kas dzīvo bez jebkādas saistības ar Dievu un Baznīcu, un, ja no vienas puses, tas mums, ticīgajiem, rada sāpes, no otras puses, tam jāpamudina mūs atklāt no jauna ‘evaņģelizācijas saldo un mierinošo prieku’, kas veido Kristus līgavas dzīves un misijas kodolu,” sacīja Leons XIV.
Romas bīskaps atgādināja, ka Kristus Miesas dzīves pamatā ir Tēva mīlestība, ko mums atklājis par cilvēku tapušais Dēls un kas ir klātesoša un darbojas mūsos caur Svētā Gara dāvanu. Tāpēc cilvēku piesaista ticībai nevis Baznīca, bet pats Kristus. Baznīca sludina Kristu, neizceļot sevi un nepakļaujoties šaurām, partikulārām interesēm.
Uzrunas noslēgumā pāvests norādīja uz vēl vienu svarīgu dikastērija darbības aspektu, proti, viņš pateicās klātesošajiem par to, ka tie palīdz bīskapiem un kopienu ģenerālpriekšniekiem izmeklēt noziegumus, kas ir dikastērija kompetencē. Tā ir ļoti delikāta kalpošanas joma, kurā ir būtiski nodrošināt, lai vienmēr tiktu ņemtas vērā un ievērotas taisnīguma, patiesības un mīlestības prasības.
