Pāvests Jaunajā gadā aicina uz mīlestības un piedošanas drosmi
Silvija Krivteža - Vatikāns
Romas bīskaps atgādināja šodienas liturģijas vārdus: "Lai Kungs tevi svētī un lai tevi sargā! Lai Kungs tev dod savu žēlastību! Lai Kungs pievērš tev savu vaigu un lai dāvā tev mieru!" (Sk 6,24-26).
Pāvests uzsvēra, ka Jaunā gada sākumā mēs "lūdzam Dievu, lai katru brīdi justu Viņa tēvišķā apskāviena siltumu un Viņa skatiena gaismu, lai mēs arvien labāk saprastu un nepārtraukti atcerētos, kas mēs esam un uz kādu brīnišķīgu mērķi mēs virzāmies. Tajā pašā laikā mēs esam aicināti slavēt Viņu ar lūgšanām, svētu dzīvi un kļūstot viens otram par Viņa labestības atspulgu".
Atsaucoties uz Pasaules Miera dienu, pāvests norādīja uz vienu no Dieva sejas pamatīpašībām: "Viņa mīlestības pilnīgo nesavtīgumu, kas mums atklājas kā "atbruņots un atbruņojošs", kails, neaizsargāts zīdainis šūpulī. Un tas viss, lai mums iemācītu, ka pasauli nevar glābt, asinot zobenus, tiesājot, apspiežot vai iznīcinot brāļus un māsas, bet gan nenogurstoši cenšoties saprast, piedot, atbrīvot un pieņemt visus bez aprēķiniem un bailēm".
Dieva Mātes svētkos Leons XIV norādīja, ka "Marijas mātišķībā mēs redzam divu milzīgu "neapbruņotu" realitāšu sastapšanos: Dieva realitātes, kurš atsakās no visām savas dievišķības privilēģijām, lai piedzimtu miesā (sal. Fil 2, 6-11), un cilvēka realitātes, kurš ar uzticību pieņem Viņa gribu, godinot Viņu ar pilnīgu mīlestības aktu, savu lielāko spēku, kas ir brīvība".
Šajā kontekstā pāvests atsaucās uz svētā Jāņa Pāvila II vārdiem, kurš, apcerot šo noslēpumu, teica: "Bērniņa atbruņojošais maigums, apbrīnojamā nabadzība, Marijas un Jāzepa pazemīgā vienkāršība" pārveidoja viņu dzīvi, padarot viņus par "pestīšanas vēstnešiem".
Saistībā ar 2025. gada Jubilejas beigām Romas bīskaps atgādināja, ka svētais Jānis Pāvils II, noslēdzot 2000. gada Lielo jubileju, izmantoja vārdus, kas var likt aizdomāties: "Cik daudz dāvanu, cik daudz neparastu iespēju Lielā jubileja ir devusi ticīgajiem! Saņemtā un dāvātā piedošana, mocekļu piemiņa, jutīgums pret pasaules nabadzīgo saucienu […] – visā šajā arī mēs esam saskatījuši Dieva pestījošo klātbūtni vēsturē. Mēs varējām it kā ar roku pieskarties Viņa mīlestībai, kas atjauno zemes vaigu".
"Jaunā gada sākumā, tuvojoties cerībai veltītās Jubilejas beigām, iesim ticībā pie Betlēmes silītes - vietas, kas ir "neapbruņota un atbruņojoša" par excellence, svētības vietas, kur atceramies brīnumus, ko Kungs ir darījis pestīšanas vēsturē un mūsu dzīvē, lai pēc tam atkal dotos ceļā kā pazemīgi liecinieki, "slavējot un godinot Dievu par visu, ko esam redzējuši un dzirdējuši", – rezumēja pāvests.
"Lai tas kļūst par mūsu pienākumu, mūsu apņemšanos nākamajos mēnešos un uz visiem laikiem mūsu kristīgajā dzīvē," Dieva Mātes svētku dievkalpojuma sprediķī vēlēja pāvests Leons XIV.
