Leons XIV: Svētie Raksti un Tradīcija ir neatdalāms ticības mantojums
Silvija Krivteža - Vatikāns
«Dārgie brāļi un māsas, labdien, esiet sveicināti!
Turpinot lasīt Koncila dogmatisko konstitūciju Dei Verbum par dievišķo Atklāsmi, šodien pārdomāsim saistību starp Tradīciju un Svētajiem Rakstiem. Par pamatu varam ņemt divas evaņģēliskās ainas. Pirmā norisinās Pēdējo vakariņu namā, kur Jēzus savā lielajā testamentārajā uzrunā saviem mācekļiem atgādina: "To Es jums esmu runājis, vēl būdams pie jums. Bet Iepriecinātājs, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā vārdā, jums visu iemācīs un atgādinās visu, ko Es jums esmu teicis. […] Kad nāks Viņš, Patiesības Gars, tad jūs iemācīs visu patiesību" (Jņ 14,25-26; 16,13).
Savukārt otrā aina mūs aizved uz Galilejas pakalniem. Augšāmcēlušais Jēzus parādās saviem pārsteigtajiem un šaubu pārņemtajiem mācekļiem un viņiem saka: "Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, [...] mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis" (Mt 28, 19-20). Abās šajās ainās ir redzama cieša saikne starp Kristus teikto vārdu un tā sludināšanu gadsimtu gaitā.
Koncila dokuments norāda: "Svētie Raksti un svētā Tradīcija ir cieši saistīti un atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Jo abi, izplūzdami no viena un tā paša dievišķā avota, zināmā mērā saplūst vienā veselumā un tiecas uz vienu un to pašu mērķi" (Dei Verbum, 9). "Tradīcija vēstī Dieva Vārdu, ko Kristus un Svētais Gars ir uzticējuši apustuļiem, un visā pilnībā nodod to tālāk viņu pēctečiem, lai tie, patiesības Gara apgaismoti, savā sludināšanā to uzticīgi saglabā, skaidro un izplata" (Dei Verbum, 9). Katoliskās Baznīcas katehisms (sal. 113) atsaucas uz Baznīcas tēvu teikto: "Svētie Raksti ir dziļāk ierakstīti Baznīcas sirdī, nekā materiālajos instrumentos", tas ir, svētajā tekstā.
Skaidrojot iepriekš citētos Kristus vārdus, Koncils atgādina, ka "Tradīcija, kas nāk no apustuļiem, Baznīcā attīstās ar Svētā Gara palīdzību" (Dei Verbum, 8). Tas notiek caur pilnīgu izpratni, pateicoties "ticīgo pārdomām un studijām", caur pieredzi, kas rodas no "dziļākas garīgo lietu izpratnes", un, galvenokārt, caur apustuļu pēcteču sludināšanu, kuri ir saņēmuši "drošu patiesības harizmu". Citiem vārdiem sakot, "Baznīca savā mācībā, dzīvē un kultā turpina sludināt un nodod tālāk visām paaudzēm visu to, kam viņa tic" (turpat).
Šajā sakarā pieminēsim svētā Gregora Lielā slaveno izteicienu: "Svētie Raksti aug līdz ar tiem, kas tos lasa." Arī svētais Augustīns norāda, ka "ir tikai viena Dieva runa, kas atklājas visos Rakstos, un ir tikai viens Vārds, kas atskan no tik daudzu svēto lūpām." Tāpēc Dieva Vārds nav pārakmeņojies, bet ir dzīva, organiska realitāte, kas aug un attīstās Tradīcijā. Pēdējā, pateicoties Svētajam Garam, to atklāj patiesības bagātībā un iemieso mainīgajos vēstures ceļos.
Šajā ziņā iedvesmojošs ir svētā Džona Henrija Ņūmena, Baznīcas doktora priekšlikums, kas ietverts grāmatā "Kristīgās doktrīnas attīstība" (II, 3). Tajā autors apgalvo, ka "kristīgā atklāsme nav kaut kas statisks, kā zelta gabals, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, bet gan kaut kas dinamisks, kā koks, kam piemīt lielas spējas, kas nepārtraukti saņem barību, aug un izlaiž jaunus zarus".
Apustulis Pāvils vairākkārt mudina savu mācekli un līdzstrādnieku Timoteju, sakot: "Timotej, sargā to, kas tev uzticēts" (1 Tim 6,20; sal. 2 Tim 1,12, 14). Dogmatiskā konstitūcija Dei Verbum atsaucas uz šo Pāvila tekstu, skaidrojot, ka "svētā Tradīcija un Svētie Raksti veido vienu vienīgu svētu Dieva Vārda mantojumu, kas uzticēts Baznīcai. Tomēr uzdevums to autentiski interpretēt ir uzticēts vienīgi Baznīcas dzīvajam Maģistērijam, kura vara tiek īstenota Jēzus Kristus vārdā" (Dei Verbum 10). Depositum ir termins, kas mums uzliek pienākumu saglabāt tā saturu, kas šajā gadījumā ir ticība, un to nodot tālāk neskartu.
Dieva Vārda "depozīts" jeb svētais mantojums atrodas Baznīcas rokās, un mums visiem, pildot dažādus baznīcas kalpojumus, ir jāturpina sargāt tā integritāti. Tā ir zvaigzne mūsu ceļojumā cauri vēstures un eksistences līkločiem.
Dārgie, noslēgumā vēlreiz ieklausīsimies Dei Verbum, kas cildina Svēto Rakstu un Tradīcijas savstarpējo saistību: "Tie – lasām dokumentā - ir savstarpēji savienoti un saistīti tādā veidā, lai neviens nepastāvētu bez pārējiem un visi kopā, katrs savā veidā viena un tā paša Svētā Gara vadībā sekmīgi kalpotu dvēseļu pestīšanai"» (10).
