Svētā ģimene: mājas pavarda gaisma pret Hēroda ēnām

Gada pēdējā svētdienā Baznīca svin Svētās ģimenes svētkus. Uzrunājot ticīgos Svētā Pētera laukumā, pāvests Leons XIV pārdomāja "bēgšanu uz Ēģipti" – brīdi, kad nāvējošu draudu ēna pēkšņi nolaižas uz gaišās Betlēmes silītes.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Uzrunājot svētceļniekus, Svētais tēvs pretstatīja Ziemassvētku prieku ķēniņa Hēroda tumšajai pasaulei. Pāvesta interpretācijā Hērods nav vienkārši "ļaundaris" no senās vēstures, bet gan varas apžilbināta cilvēka arhetips.

"Hērods ir nežēlīgs un asinskārs cilvēks, bet tieši šī iemesla dēļ viņš ir dziļi vientuļš un apsēsts ar bailēm zaudēt savu troni," - teica Romas bīskaps.

Viņa "bruņotā aizsardzība" pilī aizsedz gaismu: ziņas par Mesijas piedzimšanu sasniedz viņu tikai kā "sagrozīta draudu atbalss", ko viņš cenšas apslāpēt ar aklu vardarbību. Kamēr gani priecājas par šūpuli, Hērods ieslēdzas savu baiļu cietumā:

"Savas valdīšanas laikā Dievs paveic vēsturē vislielāko brīnumu, piepildot visus senos pestīšanas solījumus, bet ķēniņš to nespēj saskatīt, apžilbināts no bailēm zaudēt varu, bagātību un privilēģijas."

Uz Hēroda despotiskā un alkatīgā pasaules fona Svētā ģimene kļūst par pavisam citas atbildes "mājvietu un šūpuli". Tā ir Dieva atbilde, kas nesavtīgi un bez izlikšanās atdod sevi cilvēkiem. Jāzepa žests, paklausot Kunga balsij, vedot Mariju un Bērnu drošībā, šeit atklājas visā tās glābšanas nozīmē. Ēģiptē "mājas pavarda mīlestības liesma", kurai Kungs uzticēja Savu klātbūtni pasaulē, kļūst stiprāka un iegūst spēku, vēlāk nesot gaismu visai pasaulei.

Apcerot šo noslēpumu ar brīnumu un pateicību, padomāsim par savām ģimenēm, - mudināja pāvests, norādot, ka arī mūsdienās pasaule ir pilna ar saviem "hērodiem" – mītiem par panākumiem par katru cenu, varas kultu un "tukšu, virspusēju labklājību". Šo mirāžu sekas vienmēr ir vienas un tās pašas: vientulība, izmisums un konflikti.

Leons XIV aicināja kristīgās ģimenes neļaut šīm ilūzijām apspiest mīlestības uguni, bet gan saglabāt Evaņģēlija vērtības: patiesu dialogu un uzticību; lūgšanu un dalību Svētajos Sakramentos (grēksūdzē un Komūnijā); laipnu vārdu un žestu "vienkāršo un skaisto konkrētību" katru dienu.

"Lai mūsu ģimenes kļūst par mīlestības skolu un pestīšanas instrumentu Dieva rokās," uzrunas noslēgumā teica pāvests. Lūgsim Debesu Tēvu ar Marijas un svētā Jāzepa starpniecību svētīt mūsu un visas pasaules ģimenes, lai, augot līdzīgi Viņa iemiesotā Dēla ģimenei, tās visiem varētu būt efektīva Viņa klātbūtnes un neizsīkstošās žēlsirdības zīme.

29 decembris 2025, 08:40

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >