Uzrunā Itālijas pašvaldībām, pāvests vērš uzmanību uz azartspēļu nesto postu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētais tēvs atzīmēja, ka Dieva Dēla iemiesošanās ļauj mums satikt Bērnu, kura pazemīgais trauslums nostājas pretim ķēniņa Heroda iedomātajai visvarenībai. “Nevainīgo bērniņu nogalināšana pēc viņa pavēles nenozīmē tikai sabiedrības nākotnes zaudējumu. Tā ir necilvēcīgas varas izpaušanās, kura nepazīst mīlestības skaistumu, jo tai ir sveša cilvēka dzīvības cieņa,” teica pāvests.
Leons XIV norādīja, ka Kunga dzimšana, turpretim, atklāj vispatiesāko katras varas aspektu, kas visvairāk par visu ir atbildība un kalpojums. Lai jebkura autoritāte spētu izrādīt šīs īpašības, ir jāiemieso pazemības, godīguma un dalīšanās tikumi. Vēršoties pie Itālijas pašvaldību darbiniekiem, Romas bīskaps izteica pārliecību, ka viņi savā kalpojumā sabiedrībai, apzinās, cik svarīga ir uzklausīšanas māka, jo tā ir dinamika, kas šiem tikumiem liek darboties.
Pāvests nosauca dažas realitātes, kas neļauj palikt vienaldzīgiem, to skaitā demogrāfisko krīzi, ģimeņu un jauniešu cīņu par izdzīvošanu, veco ļaužu vientulību un nabadzīgo kluso saucienu, vides piesārņojumu un sociālos konfliktus. Meklējot šo problēmu risinājumu, viņš aicināja apzināties, ka pilsētas nav anonīmas vietas, tās sastāv no sejām un stāstiem, kas ir jāsargā kā dārgumi.
Leons XIV norādīja, ka sociālā saliedētība un harmonija prasa, lai pirmkārt tiktu uzklausīti vismazākie un visnabadzīgākie. Viņš aicināja Itālijas pašvaldības kļūt par paraugu visiem, rūpējoties par kopējo labumu un veicinot sociālo saskanīgumu, kas cilvēkos viestu cerību.
“Mūsu pilsētas,” teica pāvests, “diemžēl, pazīst marģinalizācijas, vardarbības un vientulības formas, kas prasa risinājumus. Vēlos īpašu uzmanību vērst uz azartspēļu ļaunumu, kas sagrauj daudzas ģimenes. Itālijā statistika liecina par šādu gadījumu strauju pieaugumu pēdējos gados. Kā savā pēdējā ziņojumā par nabadzību un sociālo atstumtību uzsver Itālijas Caritas, runa ir par smagu izglītības, mentālās veselības un sociālās uzticības problēmu. Nevaram aizmirst arī citas vientulības formas, no kurām cieš daudzi cilvēki: psihiskos traucējumus, depresiju, kultūras un garīgo nabadzību, sociālo atstumtību. Tie ir signāli, kas norāda, cik ļoti ir nepieciešama cerība. Lai par to efektīvi liecinātu, politiķi ir aicināti veidot patiesi cilvēciskas attiecības starp pilsoņiem, veicinot sociālo mieru.”
Citējot priesteri Primo Madzolari (Primo Mazzolari), kurš rakstīja, ka “valstij nav vajadzīgas vienīgi mājas, ielas, akvedukti, kanalizācijas, trotuāri, bet ir vajadzīgs arī veids, kā just, dzīvot, raudzīties citam uz citu, veids, kā būt brāļiem”, pāvests norādīja, ka šādi administratīvā darbība spēj sevi īstenot visā pilnībā, jo tā palīdz augt cilvēku talantiem un piešķirt pilsētai kultūras un garīgo dziļumu.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja Itālijas pašvaldību pārstāvjus smelties drosmi, lai cilvēkiem dāvātu cerību, kopā plānotu labāku nākotni saviem novadiem cilvēka integrālas attīstības garā. Pateicoties par gatavību kalpot kopienām, Romas bīskaps viņiem apsolīja savas lūgšanas, lai ar Dieva palīdzību tie varētu efektīvi veikt savus pienākumus, daloties tajos ar saviem līdzstrādniekiem un līdzpilsoņiem. Pāvests deva savu apustulisko svētību, novēlēja laimīgu jauno gadu un aicināja kopā noskaitīt lūgšanu.
