Meklēt

Pāvests: svētais Jāzeps māca mums žēlsirdību un iejūtību

Adventa ceturtās svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Pārdomas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests Leons XIV veltīja svētajam Jāzepam.

Silvija Krivteža - Vatikāns

«Dārgie brāļi un māsas, labdien!

Šodien, Adventa ceturtajā svētdienā, liturģija aicina mūs pārdomāt par svēto Jāzepu. Tā parāda viņu brīdī, kad Dievs viņam sapnī atklāj savu misiju (sal. Mt 1,18–24). Tādā veidā liturģija piedāvā patiesi skaistu pestīšanas vēstures fragmentu, kura galvenais varonis ir cilvēks, kurš ir vājš un kļūdās – tāpat kā mēs visi –, bet vienlaikus ir drosmīgs un stiprs ticībā.

Evaņģēlists Matejs Jāzepu sauc par "taisnīgu cilvēku" (sal. Mt 1,19), kas nozīmē, ka viņš bija dievbijīgs izraēlietis, kurš ievēroja Likumu un apmeklēja sinagogu. Turklāt Jāzeps no Nācaretes mums atklājas arī kā cilvēks ar bezgalīgu iejūtību un cilvēcību. To redzam jau pirms eņģelis viņam atklāja noslēpumu, kas piepildījās Marijā, kad, saskaroties ar grūti saprotamu un pieņemamu situāciju, viņš izvēlējās nevis skandāla un publiska nosodījuma ceļu pret savu nākamo sievu, bet gan diskrētu un labvēlīgu slepenas šķiršanās risinājumu (sal. Mt 1,19). Tādā veidā viņš parāda, ka saprot savas reliģiozitātes dziļāko nozīmi – žēlsirdību.

Tomēr Jāzepa jūtu tīrība un cēlums kļūst vēl acīmredzamāks, kad Dievs sapnī atklāj viņam savu pestīšanas plānu, norādot uz negaidīto lomu, kas viņam būs jāpilda: būt par Jaunavas Marijas, Mesijas Mātes, laulāto draugu. Šajā brīdī Jāzeps, lielā ticības aktā, pamet pēdējo savas drošības patvērumu un dodas pretī nākotnei, kas tagad pilnībā ir Dieva rokās. Dievbijība un mīlestība, žēlsirdība un sevis dāvāšana: tie ir šī Nācaretes vīra tikumi, par kuriem šodien runā liturģija, vedot mūs pretī Ziemassvētkiem. Šīs ir svarīgas attieksmes, kas veicina sirds sastapšanos ar Kristu un mūsu brāļiem un māsām, un var palīdzēt mums būt par viesmīlīgām mājām viens otram, par Dieva klātbūtnes zīmi. Šajā žēlastības laikā nepalaidīsim garām iespēju tos praktizēt: piedodot, iedrošinot, dāvājot cerības dzirksti tiem, ar kuriem dzīvojam un kurus satiekam savā ceļā; un lūgšanā atjaunojot savu bērnišķīgo paļāvību uz Kungu un Viņa Providenci, uzticot Viņam visu.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija un svētais Jāzeps, kuri pirmie ar ticību, pazemību un mīlestību uzņēma Jēzu, pasaules Pestītāju, palīdz mums šajā ceļā».

Adventa ceturtajā svētdienā tradicionāli tiek svētītas Jēzus figūriņas, kas tiks ieliktas mājās izveidotajās Betlēmes silītēs.

22 decembris 2025, 10:30

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >