Pāvests par MI ietekmi uz jauniešu brīvību un garīgumu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
«Kā mēs varam nodrošināt to, lai mākslīgā intelekta attīstība patiesi kalpotu kopējam labumam, nevis tikai bagātību un varas koncentrēšanai mazākuma rokās?» - šim Baznīcas sociālās mācības jautājumam pievērsās pāvests, uzrunājot aptuveni 100 mākslīgā intelekta un vides tematam veltītās konferences dalībniekus.
Tas ir steidzams jautājums, ar kuru saistās viens cits – vēl izšķirošāks un ontoloģiskāks – jautājums: «Ko mēs mūsdienās saprotam ar vārdu ‘cilvēks’?» Pāvests atgādināja, ka cilvēka misija ir ņemt līdzdalību Radīšanas darbā, nevis būt vienkārši pasīvam patērētājam, kas izmanto mākslīgās tehnoloģijas radīto saturu. «Patiesībā, mūsu cieņa slēpjas mūsu spējā domāt, brīvi izvēlēties, nesavtīgi mīlēt, veidot patiesas attiecības ar citiem,» sacīja Leons XIV, paužot bažas par iespējamo mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēka atvērtību patiesībai un skaistumam, viņa spēju brīnīties un kontemplēt. Tas īpaši attiecas uz jauniešiem, viņu brīvību un garīgo dzīvi, uz to, kādas sekas atstās tehnoloģijas uz viņu intelektuālo un neiroloģisko attīstību.
Saskaņā ar Romas bīskapa teikto, mums ir nevis jāliek šķēršļi, bet jāpalīdz jauniešiem sasniegt briedumu un kļūt atbildīgiem. «Piekļuvi lielam datu un zināšanu apjomam nedrīkst sajaukt ar spēju atrast tajā jēgu un vērtību», sacīja pāvests, aicinot nebaidīties uzstādīt eksistenciālos jautājumus, kas mūsdienu kultūrā bieži vien tiek nobīdīti malā un pat izsmieti. Tāpēc ir būtiski ļaut jauniešiem iemācīties izmantot šos rīkus ar savu prātu, kas ir atvērts patiesības meklējumiem, garīgajai dzīvei un brālībai, paplašinot viņu sapņus un viņu nobriedušo lēmumu apvārsni. Leons XIV mudināja konferences dalībniekus atbalstīt jauniešu vēlmi būt citādākiem un labākiem, jo nekad tik ļoti kā šodien nav bijis skaidrs, ka ir nepieciešama dziļa virziena maiņa mūsu izpratnē par izaugsmi.
Pāvests norādīja, ka, lai veicinātu kopējo labumu, ir jāatjauno un jāstiprina jauniešu uzticība cilvēka spējai noteikt šo tehnoloģiju attīstību. Šajā sakarā viņš aicināja «rīkoties koordinēti un saskaņoti, iesaistot politiku, iestādes, uzņēmumus, finanšu sektoru, izglītību, komunikāciju, pilsoņus un reliģiskās kopienas».
