Leons XIV: Dievs iesaista mūs savā vēsturē
Silvija Krivteža - Vatikāns
«Dārgie brāļi un māsas,
pirms dažām dienām mēs iesākām Adventa liturģisko laiku, kas aicina mūs pievērst uzmanību laika zīmēm. Mēs svinam Jēzus pirmo atnākšanu, mācāmies atpazīt Viņu katru reizi, kad Viņš nāk, un gaidīt Viņa otrreizējo atnākšanu. Un tad mēs būsim kopā mūžīgi. Mēs būsim kopā ar Viņu, kopā ar visiem mūsu brāļiem un māsām, kopā ar visām radībām.
Gaidīšana nav pasīva darbība. Jēzus dzimšana mums atklāj Dievu, kurš iesaista: Marija, Jāzeps, gani, Simeons, Anna, vēlāk arī Jānis Kristītājs, mācekļi un visi, kas sastopas ar Kungu, ir iesaistīti, ir aicināti piedalīties. Tas ir liels gods! Dievs mūs iesaista savā stāstā, savos sapņos. Cerēt nozīmē piedalīties. Jubilejas gada moto "Cerības svētceļnieki" nav sauklis, kas pēc mēneša būs novecojis! Tā ir dzīves programma: "cerības svētceļnieki" nozīmē cilvēkus, kuri iet un gaida, kuri nestāv uz vietas, bet līdzdarbojas.
Vatikāna II koncils mums māca lasīt laika zīmes. Tas arī atgādina, ka neviens to nevar izdarīt viens pats, bet tikai kopā ar saviem brāļiem un māsām varam lasīt laika zīmes. Tās ir Dieva zīmes, Dieva, kurš nāk ar savu valstību, kurš ienāk mūsu dzīves apstākļos. Dievs nav ārpus pasaules, ārpus dzīves: caur Jēzus, Dievs-ar-mums, pirmo atnākšanu mācījāmies meklēt Viņu savas dzīves realitātēs. Meklējiet Viņu ar prātu, sirdi un uzrotītām piedurknēm! Un Koncils atgādina, ka šī misija ir uzticēta visiem, īpaši lajiem, vīriešiem un sievietēm, jo Dievs, kurš iemiesojās, nāk pie mums ikdienas situācijās. Jēzus gaida un iesaista mūs šīs pasaules problēmās un tās skaistumā, aicina mūs sadarboties ar Viņu. Tāpēc cerēt nozīmē piedalīties!
Šodien vēlos pieminēt Alberto Marvelli, jaunu itāli, kurš dzīvoja pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Audzināts ģimenē saskaņā ar Evaņģēliju, viņš aktīvi darbojās Katoļu asociācijā, studēja inženierzinātnes un iesaistījās sabiedriskajā dzīvē Otrā pasaules kara laikā, kuru viņš stingri nosodīja. Rimini un tās apkārtnē viņš nesavtīgi kalpoja ievainotajiem, slimajiem un pārvietotajām personām. Daudzi apbrīnoja viņa pašaizliedzīgo darbu. Pēc kara Alberto tika ievēlēts par pilsētas domes locekli un iecelts par Mājokļu un rekonstrukcijas komisijas vadītāju. Viņš iesaistījās arī politiskajā dzīvē, bet, braucot ar velosipēdu uz mītiņu, viņu notrieca militārā kravas automašīna. Viņam bija 28 gadi. Alberto Marvelli mums parāda, ka cerēt nozīmē piedalīties, ka kalpošana Dieva valstībai sniedz prieku pat grūtību un pārbaudījumu vidū. Pasaule kļūs labāka, ja zaudēsim nedaudz drošības un miera, lai izvēlētos labo. Tā ir līdzdalība.
Pajautāsim sev: vai es piedalos kādā labā iniciatīvā, kas iesaista manas spējas un talantus? Vai man ir Dieva valstības horizonts un elpa, kad veicu kalpošanu? Vai es to daru kurnēdams, sūdzoties, ka viss ir slikti? Smaids uz lūpām ir žēlastības zīme mūsos.
Cerēt nozīmē piedalīties: tā ir Dieva dāvana mums. Neviens neglābj pasauli viens pats. Pat Dievs nevēlas glābt viens pats: Viņš varētu, bet Viņš to nevēlas, jo kopā ir labāk. Piedalīšanās ļauj mums izteikt un padarīt par savējo to, ko mēs apcerēsim mūžīgi, kad Jēzus beidzot atgriezīsies».
