Leons XIV ar lūgšanu vēršas pie Gvadalupes Dievmātes
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Tepeijakā, Amerikas iedzīvotājos viņa atmodina prieku, ko dod apziņa par to, ka esam Dieva mīlēti,” turpināja Leons XIV Svētās Mises homīlijā. Viņš norādīja uz vēsti, ko nebeidzamo konfliktu, netaisnību un sāpju vidū pasludina Gvadalupes Dievmāte, sakot: “Vai tad šeit nav manis, tavas mātes?” (sal. “Nican mopohua”, 26-27).
Pāvests paskaidroja, ka mātišķība, par kuru runā Marija, palīdz atklāt, ka esam bērni. Teikumam “Lūk, tava māte,” kas atskan no krusta, atbilst “Lūk, tavs dēls” (sal. Jņ 19,26-27). Kā bērni mēs vēršamies pie viņas, prasot: “Māte, kas mums jādara, lai būtu par bērniem, kādus vēlas tava sirds?” Viņa, būdama uzticīga savai misijai, ar maigumu mums teiks: “Dariet visu, kā Viņš jums sacīs” (Jņ 2,5). Lūk, kādu lūgumu izteica pāvests:
“Kā bērns tev lūdzu: “Māte, iemāci nācijām, kuras vēlas būt par tavām meitām, nesašķelt pasauli frakcijās, ko nevar vairs atpazīt. Neļauj, lai ienaids atstāj savu nospiedumu uz viņu vēsturi, vai meli raksta viņu atmiņas. Rādi tām, ka autoritāte ir īstenojama kā kalpojums, nevis kā uzkundzēšanās. Iemāci viņu vadītājiem pienākumu sargāt katra cilvēka cieņu visos viņa dzīves posmos. Padari, lai šo tautu bērni būtu tavi bērni, lai tās kļūst par vietām, kur katrs cilvēks justos pieņemts.
Pavadi, ak Māte, visjaunākos, lai viņi no Kristus saņem spēku izvēlēties labo un drosmi palikt stipri ticībā, arī tad, kad pasaule tos ved citā virzienā. Rādi viņiem, ka tavs Dēls iet tiem līdzās, ka nekas nenodarīs pāri viņu sirdij, ja tie bez bailēm pieņems Dieva plānus. Attālini no viņiem nozieguma un atkarību draudus, kā arī jēgu zaudējušas dzīves briesmas.
Meklē, Māte, tos, kuri ir attālinājušies no svētās Baznīcas: lai tavs skatiens viņus sasniedz tur, kur nenonāk mūsējais. Nojauc mūrus, kas mūs šķir un saved mūs mājās ar savas mīlestības spēku. Māte, tevi lūdzu, pievērs savu sirdi tiem, kuri sēj nesaskaņas pret tava Dēla vēlmi, lai “visi būtu viens” (Jņ 17,21) un iededz viņos mīlestību, kas padara iespējamu kopību, jo Baznīcas iekšienē mēs, tavi bērni, nedrīkstam būt šķirti.
Stiprini ģimenes, kurās, sekojot tavam piemēram, vecāki ar maigumu un pārliecību māca bērnus, tā, lai katra māja būtu ticības skola. Iedvesmo, Māte, tos, kuri izglīto prātus un sirdis, lai viņi liecina par patiesību ar to mīlestību, precizitāti un skaidrību, kas nāk no Evaņģēlija. Iedrošini tos, kurus tavs Dēls ir aicinājis sekot sev tuvāk: atbalsti klēru un konsakrēto dzīvi ikdienas uzticībā un atjauno viņu pirmo mīlestību. Sargā viņu interioritāti lūgšanā, pasargā pret kārdinājumiem, iedrošini nogurumā un steidzies palīgā tiem, kas jūtas sakauti.
Svētā Jaunava, palīdzi mums, kuri, tāpat, kā tu, glabā Evaņģēliju savā sirdī, lai spējam saprast, ka, būdami šīs vēsts adresāti, mēs neesam tās kungi, bet gan, tāpat, kā svētais Huans Diego, esam vienkārši kalpi. Lai mēs dzīvojam pārliecībā, ka tur, kur nonāk Labā vēsts, viss kļūst skaists, viss atgūst veselību, viss atjaunojas. Stāvi mums klāt, lai mēs ar savu grēku un savām vājībām neaptumšojam Baznīcas svētumu, kas ir māte, tāpat, kā tu.
“Patiesā Dieva, kurā dzīvojam” Māte, nāc palīgā Pētera pēctecim stiprināt vienīgajā gājumā, kas ved pie tavas miesas svētītā Augļa, tos, kas man ir uzticēti. Atceries šo, tavu bērnu, “kuram Kristus ir uzticējis debesu valstības atslēgas visu cilvēku labā, lai šīs atslēgas kalpotu sasaistīšanai un atraisīšanai, lai tās kalpotu atpestīšanai no katras cilvēciskas nelaimes (sv. Jānis Pāvils II, Homīlija Sirakūzās, 1994. gada 6. novembrī). Dari, lai uzticoties tavai aizsardzībai, katru dienu turpinām iet vienotāki ar Jēzu un savā starpā pretim mūžīgajam mājoklim, kuru Viņš mums ir sagatavojis un kurā tu mūs gaidi. Āmen!””
