Pāvests: vēsture ir Dieva un to rokās, kas cer uz Viņu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Jubileja tuvojas noslēgumam, taču cerība, ko mums atnesa šis gads, nebeidzas: mēs paliksim cerības svētceļnieki!” – sacīja Leons XIV. Savā katehēzē viņš atgriezās pie cerības jēdziena, citējot svētā Pāvila vārdus: “Cerībā mēs esam pestīti” (Rom 8, 24).
“Bez cerības mēs esam miruši; cerībā mēs atdzimstam. Cerība ir radoša. Tā patiešām ir teologāls tikums, proti, Dieva spēks, un kā tāds tas rada: tas nenogalina, bet liek piedzimt un atdzimt. Tā ir īsts spēks. Tas, kas apdraud un nogalina, nav spēks: tā ir virskundzība, agresīvas bailes, ļaunums, kas neko nerada. Dieva spēks liek piedzimt.”
Cerība un radīšana
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Leons XIV uzsvēra to, cik liela nozīme ir cerībai. Atkal citējot svēto Pāvilu: “Mēs taču zinām, ka visa radība nopūšas un vaimanā līdz pat šai dienai”, pāvests paskaidroja, ka šis tēls ļauj saprast, ka radība ir “kliedziens”, – gan zemes, gan nabagu kliedziens. Tāpat kā savā vēstījumā Pasaules miera dienā, kurā viņš nosoda milzīgo ekonomisko interešu koncentrāciju dažu cilvēku rokās, pāvests atkal pauda nožēlu, ka šo kliedzienu “daudzi varenie” nemaz nedzird. “Zemes bagātības ir dažu, ļoti nedaudzu cilvēku rokās, un tās arvien vairāk tiek koncentrētas – netaisnīgi – to rokās, kuri bieži nevēlas dzirdēt zemes un nabadzīgo cilvēku vaimanas,” viņš paskaidroja, stingri uzsverot, ka “mūsu uzdevums ir radīt, nevis zagt”. “Dievs joprojām dzemdina, Dievs joprojām rada, un mēs varam radīt kopā ar Viņu, cerībā. Vēsture ir Dieva un to rokās, kas cer uz Viņu.”
Mariāniskās lūgšanas spēks
Uzrunas turpinājumā Leons XIV pievērsās Vissvētākajai Jaunavai Marijai – Dieva Mātei. “Ja kristīgā lūgšana ir tik dziļi mariāniska, tad tas ir tāpēc, ka Marija no Nācaretes ir viena no mums, kas dzemdina”, viņš sacīja. “Dievs viņu padarīja auglīgu; un Viņš izgāja mums pretim ar viņas iezīmēm, tāpat kā katrs bērns līdzinās savai mātei. Viņa ir Dieva un mūsu Māte. «Mūsu cerība», mēs sakām Salve Regina lūgšanā. Viņa līdzinās Dēlam, un Dēls līdzinās viņai. Un mēs līdzināmies šai Mātei, kas Dieva Vārdam piešķīra sejas veidolu, ķermeni un balsi. Mēs līdzināmies viņai, jo varam dzemdināt Dieva Vārdu šeit, virs zemes, pārvēršot kliedzienu, ko dzirdam, par dzimšanu. Jēzus vēlas piedzimt atkal: mēs varam dot Viņam ķermeni un balsi. Tā ir dzimšana, ko gaida radība.”
“Tātad cerēt nozīmē dzemdināt. Cerēt nozīmē redzēt, kā šī pasaule kļūst par Dieva pasauli,” – noslēgumā teica pāvests. “Lai Marija, mūsu cerība, vienmēr pavada mūs mūsu ticības un cerības svētceļojumā.”
