Dievs dod lielas dāvanas, bet atstāj mums brīvību tās pieņemt vai noraidīt
Silvija Krivteža - Vatikāns
«Dārgie brāļi un māsas, priecīgus svētkus!
Šodien mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkus. Mēs izsakām savu prieku, jo Debesu Tēvs vēlējās, lai Marija būtu "pilnīgi brīva no iedzimtā grēka" (sal. Pijs IX, Apustuliskā konstitūcija Ineffabilis Deus, 1854. gada 8. decembris), pilna žēlastības un svētuma, lai mūsu pestīšanas dēļ varētu viņai uzticēt "savu vienīgo Dēlu (...), mīlētu kā sevi pašu" (turpat).
Kungs dāvāja Marijai neparastu žēlastību - pilnīgi tīru sirdi, gatavojoties vēl lielākam brīnumam: Kristus - Pestītāja - nākšanai pasaulē kā cilvēkam (sal. Lk 1,31-33). Jaunava, ar pazemīgajiem raksturīgo izbrīnu, uzzināja to no eņģeļa vārdiem: "Priecājies, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi!" (28), un ticībā atbildēja ar savu "jā", sakot: "Lūk, es esmu Kunga kalpone; lai man notiek pēc Tava vārda" (38).
Komentējot šos vārdus, svētais Augustīns skaidro, ka "Marija ticēja, un tas, kam viņa ticēja, piepildījās" (Sprediķis 215,4). Žēlastības pilnības dāvana, ko saņēma meitene no Nācaretes, nesa augļus, jo viņa savā brīvībā to pieņēma, īstenojot Dieva plānu. Kungs vienmēr tā rīkojas: Viņš dod mums lielas dāvanas, bet atstāj mums brīvību tās pieņemt vai noraidīt. Tāpēc Augustīns piebilst: "Ticēsim arī mēs, lai tas, kas piepildījās [viņā], nāktu par labu arī mums" (turpat). Tādējādi šie svētki, kas liek mums priecāties par Dieva Mātes nevainojamo skaistumu, aicina arī mūs ticēt tā, kā ticēja viņa, dāsni piekrītot misijai, uz kuru Kungs mūs aicina.
Brīnums, kas notika Marijas ieņemšanas brīdī, mums tiek atjaunots Kristībā: nomazgāti no iedzimtā grēka, mēs esam kļuvuši par Dieva bērniem, par Viņa mājokli un Viņa Gara templi. Un kā Marija, pateicoties īpašai žēlastībai, pieņēma sevī Jēzu un dāvāja Viņu cilvēkiem, tā arī "Kristība ļauj Kristum dzīvot mūsos un mums dzīvot vienotībā ar Viņu, lai mēs sadarbotos Baznīcā, katram atbilstoši savam stāvoklim, pasaules pārveidošanā" (Pāvests Francisks, Katehēze, 2018. gada 11. aprīlis).
Mīļie, Bezvainīgās ieņemšanas dāvana ir liela, bet tāda ir arī Kristības dāvana, ko esam saņēmuši! Brīnišķīgs ir Kunga Mātes "jāvārds", bet brīnišķīgs var būt arī mūsu "jāvārds", kas katru dienu tiek atjaunots ar uzticību, pateicību, pazemību un neatlaidību, lūgšanās un konkrētos mīlestības darbos, sākot no visneparastākajiem žestiem līdz ikdienas pienākumiem un kalpošanai, lai visur Jēzus tiktu pazīts, pieņemts un mīlēts un lai Viņa pestīšana sasniegtu visus.
Šodien lūgsim to Tēvam, caur Bezvainīgās Jaunavas Marijas starpniecību, kopā lūdzoties ar vārdiem, kuriem viņa pati pirmā ieticēja».
