Pāvests aicina servītu ordeni būt par draudzības un miera nesējiem

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Būt kalpiem polarizētā pasaulē, lai celtu to, kas vieno, piešķirot vērtību atšķirībām” – tā saucas ģenerālkapitula temats, ko šajās dienās, līdz 30. novembrim, izskata reliģiskie.

Servītu ordeni ir nodibinājuši septiņi draugi, iedvesmojoties no svētā Augustīna regulas. “Tas ir unikāls gadījums reliģisko nodibinājumu vēsturē,” teica pāvests, norādot uz to, ka pie ordeņa šūpuļa ir stāvējuši cilvēki, kurus vieno cieša draudzība Kristū. Svētais tēvs piebilda:

“Tādā pasaulē, kā mūsējā, tas liecina par īpašu uzdevumu un paaicinājumu: dzīvot brālīguma garā un nest to citur, jo īpaši tur, kur cilvēki ir šķirti konfliktu, bagātību, kultūras atšķirību, rases, vai reliģijas dēļ. Visos šajos kontekstos jūs esat aicināti būt par draudzības un miera nesējiem, kā to darīja tie “septiņi”, kuri savās pilsētās, kuras bija sašķēlis naids starp brāļiem, uzņēmās nest izlīgšanu un mīlestību.”

Servītu ordeņa locekļus pāvests aicināja atgriezties pie avotiem. “Jo vairāk atgriežamies pie saviem pirmsākumiem, jo spējam kļūt radošāki un pravietiskāki,” apgalvoja Romas bīskaps. Tāpēc viņš aicināja vienmēr raudzīties uz Evaņģēliju, ordeņa Regulu, Konstitūciju un garīguma mantojumu. Leons XIV atgādināja, ka šie avoti sniedz ekseģēzes atslēgu, ar kuru, palīdzot Svētajam Garam, var lasīt un interpretēt to, ko saka Dieva Vārds.

Bez tam, pāvests aicināja klausīties nabadzīgo saucienā, sakot, ka tas ir žēlastības brīdis, kurā rod jēgu tas, ko reliģiskajiem ir dāvājis Kungs. Ordeņa dibinātāju izvēlētais vārds “Marijas kalpi” – servīti, ir atgādinājums par to, ka tā piederīgie ir aicināti kalpot slimniekiem, svētceļniekiem, trūcīgajām sievietēm, kas tajā laikā, 1233. gadā, raksturoja viņu darbību Fonte Viva slimnīcā netālu no Florences. “Tāda ir dzīve saskaņā ar Evaņģēliju,” teica pāvests, “tā ir mīlestība uz Dievu un cilvēku, kas ar tādu pašu intensitāti liek mīlēt debesis un zemi”.

Leons XIV norādīja, ka “tikai šādā vienotībā dzimst un nobriest taisnīgas izvēles, kas šodien, tāpat kā toreiz, ļauj būt klāt tur, kur brālis un māsa ir visvairāk ievainoti, tur, kur mūs grib redzēt Kungs.” Pāvests iedrošināja servītus kalpot imigrantiem, ieslodzītajiem, slimniekiem, kā arī turpināt iesākto darbu integrālas ekoloģijas, radītā aizsardzības un to cilvēku labā, kuri dzīvo vietās, kurās darbojas “Marijas kalpu” ordenis.

Vēl viens pamudinājums, ko pāvests izteica servītiem, ir veicināt Jaunavas Marijas godināšanu, kas ir balstīta uz Dieva Vārdu un stingrām teoloģiskajām un eklezioloģiskajām atsaucēm. Svētais tēvs cildināja ordeņa darbu Teoloģijas fakultātē “Marianum”, kā arī aprūpējot vairākas mariāniskās svētnīcas.

Marijas kalpu ordenis, kas vēsturiski ir pieskaitāms ubagotāju ordeņiem, šodien sastāv no apmēram 700 vīriešu kārtas reliģiskajiem dažādos kontinentos. Servītu saimē ietilpst arī kontemplatīvās māsas 12 klosteros un aktīvas dzīves māsas 21 kongregācijā, kā arī ticīgie laji, tajā skaitā tie, kuri savu dzīvi ir konsakrējuši Dievam.