Leons XIV: "Cerēt un pieņemt nostāju!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Leons XIV atzīmēja, ka tiem, kuri svētceļo un ierodas galamērķī, ir svarīgi atcerēties šī lēmuma pieņemšanas brīdi. Sākumā kaut kas sakustas cilvēka iekšienē, varbūt, tas ir kāds dzirdēts vārds, vai izteikts uzaicinājums. “Tādējādi, pats Kungs jūs ir ņēmis pie rokas: vispirms ir radusies vēlēšanās un tad lēmums. Bez tiem jūs šeit nebūtu ieradušies,” teica pāvests.
Katehēzes mācībā Svētais tēvs pievērsās šīsdienas Evaņģēlijam, kurā teikts, ka no tā, kuram būs daudz dots, tiks daudz arī prasīts. Jēzus to saka vistuvākajiem mācekļiem, tiem, kuri visvairāk bija kopā ar Viņu. “Arī mēs esam daudz saņēmuši, atceļojot līdz pat šejienei,” teica Leons XIV. “Mēs esam bijuši kopā ar Jēzu un Baznīcu,” viņš turpināja, “arī tad, ja Baznīca ir kopiena ar cilvēciskiem ierobežojumiem, mēs esam saņēmuši daudz. Tāpēc arī Jēzus no mums daudz sagaida. Tā ir uzticības zīme, draudzības zīme. Tiek daudz gaidīts, jo Viņš mūs pazīst un zina, ka mēs varam.”
Pāvests atgādināja, ka Jēzus ir nācis nest uguni – Dieva mīlestības uguni uz zemes un iedegt vēlēšanās uguni mūsu sirdīs.
“Zināmā mērā Jēzus mums atņem mieru, ja domājam, ka miers ir inerts miera stāvoklis. Taču, šāds miers nav īsts miers. Dažreiz mēs gribam būt “atstāti mierā”, lai neviens mūs netraucē, lai citi mums neeksistētu. Tas nav Dieva miers. Miers, ko nes Jēzus, ir kā uguns, un no mums tiek prasīts daudz – tiek prasīts, galvenokārt, pieņemt nostāju. Pieņemt nostāju pret netaisnībām, nevienlīdzībām, tur, kur tiek bradāta cilvēka cieņa, kur vājajiem tiek atņemts vārds. Cerēt un pieņemt nostāju! Cerēt, nozīmē saprast sirdī un izrādīt darbos, ka lietas nevar turpināties kā līdz šim. Arī tā ir labā Evaņģēlija uguns.”
Leons XIV norādīja uz augumā nelielas, taču garā lielas amerikānietes Dorotejas Dejas piemēru. Šai sievietei, kura dzīvoja pagājušajā gadsimtā, piemita iekšējā uguns. Viņa bija pieņēmusi nostāju. Doroteja Deja redzēja, ka attīstības modelis viņas zemē ne visiem radīja vienādas iespējas un saprata, ka sapnis daudziem bija pārvērties par murgu. Būdama kristiete, viņa nostājās strādnieku, migrantu, atgrūsto pusē. Doroteja rakstīja un kalpoja. “Ir svarīgi apvienot prātu, sirdi un rokas,” teica pāvests. Viņš paskaidroja, ka tas nozīmē “pieņemt nostāju”. Doroteja Deja rakstīja kā žurnāliste, viņa domāja un lika domāt. “Rakstīt ir svarīgi. Svarīgi ir arī lasīt – šodien vairāk nekā jebkad agrāk,” piebilda Leons XIV.
Svētais tēvs pastāstīja, ka šī sieviete kalpoja arī, izsniedzot ēdienu un apģērbu. Viņa pati ģērbās un ēda kā tie, kuriem kalpoja. Pāvests vēlreiz atgādināja, ka tādā veidā viņa vienoja prātu, sirdi un rokas. “Tas ir veids, kā cerēt un pieņemt nostāju,” norādīja Amerikā dzimušais Romas bīskaps. Noslēgumā viņš atgādināja, ka Doroteja Deja iesaistīja tūkstošiem cilvēku.
“Viņi atvēra mājas daudzās pilsētās, daudzos kvartālos – ne jau lielus apkalpošanas centrus, bet žēlsirdības un taisnības punktus, kuros saukt citam citu vārdā, iepazīt citam citu un sarūgtinājumu pārvērst kopībā un darbībā. “Lūk, kādi ir miera strādnieki, tie pieņem nostāju un apzinās sekas, bet iet uz priekšu. Cerēt, nozīmē pieņemt nostāju tāpat kā Jēzus un ar Jēzu. Viņa uguns ir mūsu uguns. Lai Jubileja to atdzīvina mūsos un visā Baznīcā!”
