Cerēt, nozīmē liecināt, ka zeme var līdzināties debesīm
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētais Pāvils vēstulē korintiešiem aicina apzināties, ka viņu vidū zeme jau ir sākusi līdzināties debesīm. Pāvests teica, ka apustulis tiem liek padomāt par savu aicinājumu un saskatīt, kā Dievs ir satuvojis cilvēkus, kuri, pretējā gadījumā, cits ar citu netiktos. Tas, kurš ir pazemīgāks un mazāk varens, ir kļuvis dārgāks un nozīmīgāks (sal. 1 Kor 1,26-27). “Dieva kritēriji, kas vienmēr sākas no pēdējiem, jau Korintā ir kļuvuši par “zemestrīci”, kas nesagrauj, bet atmodina pasauli. Krusta vārds, par ko liecina Pāvils, atmodina sirdsapziņu un katra cilvēka cieņu,” norādīja Leons XIV. Uzrunājot audiences dalībniekus, viņš teica:
“Dārgie brāļi un māsas, cerēt, nozīmē liecināt: liecināt, ka viss jau ir mainījies, ka nekas nav tā, kā iepriekš. Tāpēc šodien vēlos jums pastāstīt par kādu kristīgās cerības liecinieku Āfrikā. Viņu sauc Izidors Bakanja. Kopš 1994. gada viņš ir paaugstināts svētīgo kārtā un ir kristīgo laju aizbildnis Kongo. Dzimis 1885. gadā, kad viņa zeme bija beļģu kolonija. Skolā viņš negāja, jo tās viņa pilsētā nebija, taču zēns kļuva par mūrnieka mācekli. Viņš sadraudzējās ar katoļu misionāriem, trapistu mūkiem. Tie viņām pastāstīja par Jēzu Kristu un viņš piekrita apgūt kristīgo izglītību un saņemt Kristību apmēram 20 gadu vecumā. Kopš tā brīža viņa liecība kļuva aizvien spožāka. Cerēt, nozīmē liecināt: kad liecinām par jaunu dzīvi, tad arī grūtībās atspīd vairāk gaismas.”
Turpinot, pāvests pastāstīja, ka Izidors nokļuva darbā pie kāda eiropiešu lauksaimnieka, kurš neieredzēja savu ticību. Saimnieks ienīda kristietību un misionārus, kuri aizstāvēja vietējos ļaudis pret kolonizētāju pārkāpumiem. Izidors nešķīrās no skapulāra ar Jaunavas Marijas attēlu, ko nēsāja ap kaklu, par to saņemdams dažāda veida pazemojumus un varmācību. “Viņš nezaudēja cerību,” teica Leons XIV. “Cerēt, nozīmē liecināt.” Izidors mira, pastāstot trapistu tēviem, ka viņā nav nekāda naida. Tieši pretēji, viņš apsolīja lūgties par tiem, kas viņu bija noveduši līdz nāvei.
“Šis, brāļi un māsas, ir Krusta vārds,” teica pāvests, norādot uz Izidora piemēru. “Tas ir dzīvē izdzīvots vārds, kas salauž ļaunuma ķēdi. Tas ir jauns spēka veids, kas liek apmulst lepnajiem un no troņiem nogrūž varenos. Tā uzaust cerība.” Leons XIV sacīja, ka “vecās pasaules ziemeļu Baznīcas no jaunajām Baznīcām daudzreiz saņem šo liecību, kas liek kopā iet pretim Dieva valstībai, kas ir taisnības un miera valstība.” Pāvests piebilda, ka Āfrika jo īpaši prasa šo atgriešanos, un dara to, dāvājot mums daudzus jauniešus, ticības lieciniekus. “Cerēt, nozīmē liecināt, ka zeme patiešām var līdzināties debesīm. Un tā ir Jubilejas vēsts,” noslēgumā apliecināja Svētais tēvs.
