Leons XIV: "ētiskais vakuums" kā visu sociālo problēmu cēlonis
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uzrunājot 2,5 tk. klātesošo, pāvests paskaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš izvēlējās vārdu Leons XIV, bija pāvesta Leona XIII pirmā sociālā enciklika Rerum novarum, kas tika sarakstīta rūpnieciskās revolūcijas laikā. Pāvests atgādināja, ka enciklikas nosaukums nozīmē “jaunas lietas”, piebilstot, ka Baznīca vēlas skatīties uz jaunajām lietām, ko izraisījušas pārmaiņas sociālajā dzīvē, no to cilvēku perspektīvas, kuri dzīvo sabiedrības nomalē. Baznīca ir trūkumcietēju pusē, tāpēc tā saprot un atbalsta Tautas kustību iesaistīšanos mūsdienu pasaulē, kas kļūst arvien globalizētāka.
“Manuprāt, vissvarīgākais ir tas, lai jūs savā kalpošanā vadītos no mīlestības,” sacīja Svētais tēvs. “Patiesi, kad tiek veidotas kooperatīvas un darba grupas, lai pabarotu izsalkušos, nodrošinātu pajumti bezpajumtniekiem, glābtu slīkstošos, rūpētos par bērniem, radītu darbavietas, piekļūtu zemei un celtu mājas, mums ir jāatceras, ka mēs nenodarbojamies ar ideoloģiju, bet patiešām dzīvojam saskaņā ar Evaņģēliju. Evaņģēlija centrā atrodas mīlestības bauslis, un Jēzus mums teica, ka nabagu vaigs un brūces slēpj viņa paša vaigu.”
Pāvests norādīja, ka, būdams bīskaps Peru, viņš piedzīvoja, ka Baznīca ir cilvēku līdzgaitniece viņu sāpēs un priekos, cīņās un cerībās. “Tā ir pretinde strukturālajai vienaldzībai, kas izplatās un neņem vērā nopietni to tautu traģēdiju, kuras ir padarītas plikas, aplaupītas, izlaupītas un piespiestas dzīvot nabadzībā”, viņš uzsvēra.
Kādas ir tās “jaunās lietas” jeb “tendences”, ko izraisījusi tehnoloģiju attīstība un kas ietekmē visas galvenās sociālās dzīves jomas – veselības aprūpi, izglītību, nodarbinātību, transportu, urbanizāciju, komunikāciju, drošību, aizsardzību utt.? Pāvests atzina, ka šoreiz neaprakstīs tās izsmeļoši, taču norādīja uz to divējādo ietekmi. Negatīvā ietekme ir tehnoloģiskā progresa nepareizas pārvaldības rezultāts – viņš atzina.
Runājot par progresu, Leons XIV atgādināja Baznīcas sociālajā mācībā ietverto aicinājumu pārvarēt peļņas loģiku un centrā izvirzīt cilvēku un viņa integrālo attīstību. Mūsdienās acīmredzami pietrūkst šādas pieejas progresam. Klimata krīze varbūt ir visredzamākais tā piemērs. Kas visvairāk cieš no plūdiem, sausuma, cunami un zemestrīcēm? Nabadzīgākie cilvēki. Viņš minēja arī masu kultūras veicinātos modeļus, kas palielina sociālo atstumtību, un uzsvēra, ka atstumtība šodien ir “jauns sociālās netaisnības veids”.
Kā nabadzīgs jaunietis var dzīvot ar cerību un bez raizēm, ja sociālie mediji nepārtraukti slavē drudžainu patēriņu un pilnīgi nesasniedzamus ekonomiskos panākumus? – jautāja pāvests, nosaucot dažādus “jauninājumus”, kas skar īpaši atstumtos un nabagus. Viņš minēja azartspēles, farmaceitisko industriju, kas, protams, saistīta ar lielu progresu, taču arī ar dubultmorāli, u.c..
Cits piemērs ir jauno informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība, kas lielā mērā ir atkarīga no minerāļiem, kurus iegūst nabadzīgākajās valstīs. Šo minerāļu ieguve ļoti bieži saistīta ar bruņoto grupu vardarbību, bērnu darbu un cilvēku piespiedu pārvietošanu. Visbeidzot, pāvests pievērsās migrācijas problēmai: valstīm ir tiesības un pienākums aizsargāt savas robežas, bet tas jāsabalansē ar morālo pienākumu nodrošināt patvērumu.
Visu sociālo problēmu cēlonis ir “ētiskais vakuums”, kurā var viegli iekļūt ļaunums. Tāpēc Tautas kustībām kopā ar visiem labas gribas cilvēkiem ir jāsadarbojas ar savām valdībām, lai aizpildītu šo tukšumu, uzsākot taisnīguma un solidaritātes iedvesmotus procesus, kas izplatīsies visā sabiedrībā. “Baznīca atbalsta jūsu taisnīgās cīņas par zemi, mājām un darbu”, apliecināja pāvests. “Zeme, mājas un darbs”, ko pāvests Francisks dēvēja par cilvēka “svētām tiesībām”, bez kā nevarētu runāt par personas cieņu, ir arī šīs sanāksmes laikā notiekošo debašu centrālie jautājumi.
