Audiences dalībniekus pāvests aicina cerēt un izvēlēties

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Cerēt un izvēlēties,” – “tas nozīmē vismaz divas lietas,” katehēzes mācībā skaidroja pāvests. “Tā, kuru varam ievērot vairāk, ir tas, ka pasaule mainās, ja mēs maināmies. Tāpēc dodamies svētceļojumā. Tā ir izvēle. Pa Svētajām durvīm ieejam, lai ienāktu jaunā laikā. Otra nozīme ir dziļāka un smalkāka: cerēt, nozīmē izvēlēties, jo tas, kurš neizvēlas, tas necer. Viena no garīgo skumju, jeb acēdijas visbiežākajām sekām ir neizvēlēties neko. Cilvēks, kurš iekritis acēdijā, ir iekšēja slinkuma pārņemts un tas ir sliktāk par nāvi. Savukārt, cerēt, nozīmē izvēlēties.”

Leons XIV atgādināja par svēto Klāru no Asīzes, kura ar Dieva žēlastību, prata izvēlēties. Viņa bija drosmīga meitene, kas gāja pret straumi. “Priecājos, ka varu runāt par viņu tieši šodien, svētā Franciska svētkos,” teica pāvests. “Zinām, ka Franciskam, izvēloties evaņģēlisko nabadzību, nācās saraut saites ar savu ģimeni. Tomēr viņš bija vīrietis. Skandāls bija jāpārdzīvo, taču tas bija mazāks. Savukārt, Klāras izvēle bija pārsteidzošāka: meitene, kura gribēja būt kā Francisks, kura, būdama sieviete, gribēja dzīvot tikpat brīvi, kā dzīvoja brāļi!”

“Klāra saprata, ko prasa Evaņģēlijs,” turpināja pāvests. “Taču, pat tādā pilsētā, kura tiek uzskatīta par kristīgu, Evaņģēlijs, ja to ņem nopietni, var likties kā revolūcija. Tāpēc, ir jāizvēlas! Klāra izvēlējās un tas mums piešķir lielu cerību. Viņas drosmei sekot savai izvēlei, ir divkāršs rezultāts: pirmkārt, daudzas meitenes tajā teritorijā rada līdzīgu drosmi un izvēlējās Jēzus nabadzību, Kalna svētību dzīvi; otrkārt, šī izvēle neizdega kā skals, bet tā turpinās laikā līdz pat mūsu dienām. Klāras izvēle ir iedvesmojusi paaicinājumus visā pasaulē un tā turpinās arī šodien.”

Jēzus saka: nav iespējams kalpot diviem kungiem. “Baznīca ir jauna un tā pievelk jauniešus,” teica Leons XIV. “Klāra no Asīzes mums atgādina, ka Evaņģēlijs patīk jauniešiem. Tā ir joprojām: jauniešiem patīk cilvēki, kuri ir izdarījuši izvēli un kuri nes savas izvēles sekas. Un tas arī citos iededz vēlēšanos izvēlēties. Tā ir svēta imitācija: cilvēks nekļūst par “fotokopiju”, bet izvēloties Evaņģēliju, katrs izvēlas sevi. Viņš sevi pazaudē un sevi atrod. Par to, ka tā notiek, liecina pieredze.”

Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs aicināja lūgties par jauniešiem un par to, lai mēs būtu Baznīca, kas nekalpo naudai, vai sev pašai, bet gan Dieva valstībai un Viņa taisnībai; Baznīca, kurai, tāpat, kā svētajai Klārai no Asīzes, būtu drosme dzīvot pilsētā citādā veidā. “Tas piešķir cerību,” apliecināja Leons XIV.

Audiences noslēgumā pāvests sveica itāļu valodā runājošos svētceļniekus, jo īpaši ticīgos no Pjačencas-Bobio diecēzes, kuri bija ieradušies kopā ar bīskapu Adriano Čevoloto, un novēlēja, lai Jubilejas žēlastības stiprināti, viņi var būt brālīguma un evaņģēliskās tuvākmīlestības liecinieki savās kopienās. Leons XIV sveica arī vairāku atsevišķu draudžu ticīgos, kā arī Itālijas Motociklistu federāciju.

“Šodien svinam svētā Asīzes Franciska svētkus,” atgādināja pāvests. Viņš novēlēja, lai svētais Francisks būtu evaņģēliskās dzīves paraugs jauniešiem; slimniekiem lai viņš būtu mīlestības paraugs uz Kristus krustu; jaunlaulātajiem – aicinājums vienmēr paļauties uz Dievišķo apredzību. 

Audiences beigās visi saņēma pāvesta apustulisko svētību.