Seulā notika pirmais formālais kristiešu un konfūciešu kolokvijs
Vatican News
Tika runāts par kristīgo “jaunas debess un jaunas zemes” vīziju un konfūciešu “Datong”, jeb “lielās vienotības” ideālu. Kolokvija mērķis bija piešķirt balsi vienai no cilvēces dziļākajām ilgām “celt mierīgu un solidāru sabiedrību”.
Abu reliģiju minētie jēdzieni, proti, “jaunas debesis un jauna zeme” un “lielā vienotība”, dzimst atšķirīgos reliģiskos, filozofiskos un kultūras kontekstos. Un tomēr, tie vadās pēc vēlēšanās, lai tiktu celta taisnīgāka, harmoniskāka un iejūtīgāka sabiedrība. Tikšanās sākās ar vadlīniju uzmetuma prezentāciju kristiešu un konfūciešu dialogam.
Kardināls Koovakads uzrunā atzīmēja, ka kristietība un konfūcisms ir devuši lielu ieguldījumu pasaules sabiedrības morāles, kultūras un sociālajā attīstībā un joprojām turpina iedvesmot dzīves tikumus un kalpojumu kopējam labumam. Taču, dialogs starp šīm divām tradīcijām līdz šim ir bijis ierobežots. Tas var tikt balstīts uz savstarpēju respektu un dalītiem centieniem brālīguma un cilvēka personas pilnīgas izaugsmes labā.
Starpreliģiju dialoga dikastērija prefekts paskaidroja, ka Konfūcijs vērsās pie klasiskā mantojuma, lai atgūtu ideālas sabiedrības jēdzienu trauksmainajā Karojošo valstu periodā. Ritu grāmatā “Liji” šī vīzija tika izteikta ar laikmeta tēla palīdzību, kurā “lielais ceļš” (Dao), kas “guva pārsvaru zem debesīm”, piešķīra sākumu “lielajai vienotībai” – “Datong”, jeb sabiedrībai, kas vadās pēc ētiskām vērtībām, taisnības un kopējā labuma. Darbs “bija sadalīts bez egoisma un māju durvis bija atvērtas”. Cilvēki “strādāja ar atdevi nevis sava labuma dēļ, bet tāpēc, ka uzskatīja par taisnīgu likt lietā savas spējas”. Ritu grāmatā tiek aprakstīta “taisnīgas uzvedības integrāla vīzija, kas aptver personīgo formāciju, cilvēku attiecības un labu valdīšanu”. “Datong” ideāls, tātad, piedāvā “sociāli morālu un estētisku apvārsni, kas ir balstīts uz attiecībām starp cilvēkiem un atbildību par kopējo labumu, atzīstot cilvēci kā savstarpēji saistītu kopienu, kuras labklājība ir atkarīga no savstarpējas solidaritātes”.
Kardināls Koovakads aplūkoja arī Apokalipses grāmatu, kurā Jānis no Patmosas I gadsimta beigās vēršoties pie Mazāzijas kristīgajām kopienām, piedāvā “jaunu cerību caur atjaunotu Izraelim doto pravietisko apsolījumu skatījumu Kristus nāves un augšāmcelšanās gaismā”. Savas vīzijas kulminācijā viņš “pasludina “jaunu debesu un jaunas zemes” atnākšanu, kur Dievs mājo cilvēku vidū, kur noslauka katru asaru un atjauno radību taisnībā, mierā un kopībā”. Tas ir definitīvs Dieva pestījošā plāna piepildījums. Jānis vēlas pārliecināt lasītājus, ka “apspiestībai, vardarbībai un nāvei” nepiederēs pēdējais vārds. Dievs nepametīs savu radību, bet to atjaunos. Viņa plāns nenozīmē tikai atsevišķu indivīdu pestīšanu, bet gan visu lietu izlīgšanu un pilnīgu radības pārveidošanu Dieva mūžīgajā mājoklī kopā ar atpestīto cilvēci.”
Tikko aplūkotās ir divas perspektīvas, kas, neraugoties uz to, ka ir radušās atšķirīgu kultūru ietvaros, turpina iedvesmot, jo apvieno uzticību tradīcijai un atvērtību pārveidotai nākotnei”. Tāds bija arī Seulā notiekošā kolokvija uzdevums, proti, ne tikai saglabāt savas tradīcijas bet arī attīstīt tās kopā ar savstarpēju citam cita iepazīšanu un satikšanu.
Analizējot konverģences punktus, kardināls Koovakads uzsvēra, ka naida, nevienlīdzības un netaisnību laikmetā, gan kristīgā cerība par “jaunām debesīm un jaunu zemi”, gan konfūciešu “Datong”, jeb “lielā vienotība” pauž dziļi optimistisku redzējumu, atsakoties no idejas, ka fragmentācija, egoisms un apspiestība ir neizbēgami. Abas vīzijas iedomājas pasauli, kas ir balstīta uz taisnību, harmoniju un cilvēka personas pilnīgu uzplaukumu.
Kristiešu un konfūciešu pirmā formālā kolokvija laikā izskanēja citāts no Vatikāna II koncila deklarācijas “Nostra Aetate”, kurā teikts: “Katoliskā Baznīca neatmet neko no tā, kas ir patiess un svēts citās reliģijās”. Pontifikālā Starpreliģiju dialoga dikastērija sekretārs Kankalamalage tikšanās laikā uzsvēra, ka abu reliģiju pārstāvji ir pulcējušies, “nevis, lai dzēstu savas atšķirības, bet gan, lai padziļinātu zināšanas citam par citu, mācītos cits no cita un sadarbotos plecu pie pleca cilvēces kopējā labuma dēļ.
Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
