Noslēgusies kardināla Mateo Dzupi vizīte Ukrainā
Salvatore Černucio, Silvija Krivteža - Vatikāns
Pret tām pašām debesīm, no kurām vēl šonakt krita raķetes, izdzēšot cilvēku dzīvības un iznīcinot civilo infrastruktūru, kardināls Mateo Dzupi pacēla lūgšanu uz "Visvareno Dievu" par "dārgo Ukrainas tautu": "Kungs, dāvā ilgstošu un taisnīgu mieru, lai gūstekņi varētu atgriezties mājās, bērni - atkal apskaut savus vecākus, bez vēsts pazudušie tiktu atrasti, un lai visi varētu saņemt savu bojāgājušo tuvinieku mirstīgās atliekas. Dāvā ikvienam no mums drosmi un gudrību, lai mēs kļūtu par miera veidotājiem".
Sarunas un tikšanās
Kardināls Dzupi Ukrainā ieradās 13. jūlija vakarā, lai nodotu pāvesta Leona XIV sveicienus, viņa atbalsta un mierinājuma vārdus, stiprinātu kontaktus un diplomātiskos kanālus, kas tika izveidoti pirmās misijas laikā 2023. gadā pēc pāvesta Franciska iniciatīvas ar mērķi īstenot Svētā Krēsla misiju.
Šī darbība ir vērsta uz to, lai veicinātu karagūstekņu apmaiņu, uz Krieviju piespiedu kārtā aizvesto bērnu atgriešanu un bojāgājušo mirstīgo atlieku repatriāciju. Tieši ar vietējām institūcijām un organizācijām, kas darbojas šajās jomās, tiekas kardināls Mateo Dzupi.
Krievzemes kristīšanas pieminēšana
15. jūlijā pēc Svētās Mises Apustuliskajā nunciatūrā, ko svinēja arhibīskaps Visvaldas Kulbokas (kurš Vatikāna viesi pavada vizītes laikā), kardināls Dzupi piedalījās svinībās par godu Krievzemes kristīšanai. Šie svētki ik gadu tiek svinēti 15. jūlijā, pieminot valsts kristīšanu 988. gadā, ko veica kņazs Volodimirs Lielais, simbolizējot Austrumeiropas vēsturiskās un garīgās saknes.
Tādējādi tie ir civilie un reliģiskie svētki, kas Ukrainā pazīstami arī kā Ukrainas valstiskuma diena saskaņā ar prezidenta Volodimira Zelenska 2021. gada lēmumu iekļaut šo dienu nacionālajā svētku kalendārā. Šodien galvaspilsētā bija ieradušās daudzas augsta ranga amatpersonas, tostarp Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kurai tā bija vienpadsmitā vizīte Ukrainā kopš Krievijas uzsākta kara sākuma.
Kardināla lūgšana
Kā goda viesis kardināls Mateo Dzupi piedalījās ceremonijā, kas notika laukumā pie Svētā Miķeļa Zelta kupolu klostera. Kopā ar prezidentu Volodimiru Zelenski un citām amatpersonām kardināls gāja pa aleju gar "Atmiņas sienu", kurā izstādītas kara gados bojāgājušo fotogrāfijas. Rokās viņš turēja sarkanu rožu pušķi, ko pēc tam nolika, godinot visus, kuri atdeva savas dzīvības kaujas laukā.
Boloņas arhibīskaps nolasīja ukraiņu valodā lūgšanu par "taisnīgu mieru" šai zemei. Šo vēlējumu viņš uzticēja Dievam, kā arī svētā Volodimira Lielā aizbildniecībai, kura vārds, pēc viņa teiktā, sasaucas gan ar Ukrainas, gan ar Krievijas prezidenta vārdu.
Tikšanās ar iekšzemē pārvietotajām personām
Kardināla Mateo Dzupi vizīte sākās pie Polijas robežas, pēc tam Ļvivas apgabalā viņš apmeklēja labošanas darbu koloniju "Zahid-1", kurā tiek turēti karagūstekņi. Ļvivā viņš tikās ar apgabala valsts administrācijas vadītāju Maksimu Kozicki, kurš pateicās viņam par centieniem karagūstekņu un bērnu repatriācijā, kā arī pazudušo meklēšanā, un piedāvāja konkrētus sadarbības virzienus starp reģionu un Svētā Krēsla un Itālijas institūcijām.
Īpaši aizkustinošs bija pirmās dienas noslēguma pasākums – Svētā Egīdija kopienas vadītā centra apmeklējums Ļvivā. Tur kardināls kopā ar kopienas vadītāju Ukrainā Juriju Lifansu, tikās ar cilvēku grupu, starp kuriem bija daudz pārvietoto personu, kas šeit saņem palīdzību. Sievietes, gados vecāki cilvēki un bērni ielenca Vatikāna viesi, kurš vērsās pie visiem ar iedrošinājuma vārdiem un vēlreiz apliecināja pāvesta Leona XIV garīgo tuvumu ukraiņu tautai.
