Veikts pētījums par ieroču izplatību pasaulē

Inese Šteinerte - Vatikāns

Tiek salīdzināts 5 gadu periods, jeb laika posmi no 2016. līdz 2020. gadam un no 2021. līdz 2025. gadam ieskaitot. No tā izriet, ka pēdējos 5 gados Eiropa vairāk nekā 3 reizes palielinājusi ieroču iegādi. Pirmajā vietā ir bijušas Amerikas Savienotās Valstis, bet Krievijā, saskaņā ar šo pētījumu, bruņojums ir krities.

Globālā līmenī ieroču tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 9,2%. Visvairāk tas attiecas uz Eiropas kontinentu. Vecais kontinents ir pirmais pasaulē pēc saņemto ieroču daudzuma. ASV ir saglabājusi līderes pozīcijas, saražojot 27% vairāk ieroču, nekā iepriekšējā piecgadē un iztirgojot Eiropai vairāk nekā 217%.

Pētījumā minēts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas licis ķerties pie ieroču pavairošanas, ir konflikts Ukrainā un draudi no Krievijas puses. Tikai Kijiva vien ir saņēmusi 9,7% no visiem pasaules ieroču pārvadājumiem. Bailes no konflikta ekspansijas ir pamudinājušas arī citas Eiropas valstis pastiprināt savu aizsardzības sistēmu. “Lai arī par ieroču pastiprināta pieprasījuma cēloni turpina būt spriedze Āzijā, Okeānijā un Tuvajos Austrumos, ieroču piegādes Eiropas valstīm ir palielinājušās par gandrīz 10%,” stāsta programmas “Sipri Arms Transfers” direktors Metjū Džordžs. “Piegāde Ukrainai sākot no 2022. gada ir visredzamākais faktors, bet lielākā atsevišķu Eiropas valstu daļa ir uzsākusi ievērojamu bruņošanās tendenci, atbildot uz draudiem, kurus izjūt no Krievijas puses,” precizē Džordžs.

Krievija ir vienīgā starp pirmajām desmit ieroču tirgotājām, kas ir pieredzējusi tirdzniecības kritumu. Tās saražoto ieroču eksports ir krities par 64%, salīdzinot ar globālo krituma kvotu no 21% uz 6,8%. “Eiropas valstis ir turpinājušas iegādāties amerikāņu sistēmas, jo īpaši kaujas lidmašīnas un tālā rādiusa gaisa aizsardzības sistēmas, neraugoties uz iekšējo ieroču ražošanas palielināšanu un jaunajām Eiropas Savienības iniciatīvām aizsardzības industrijas jomā,” skaidro pētījuma dalībniece Katarina Djokiča.

 “Amerikas Savienotās Valstis vēl vairāk ir nostiprinājušas savas līderes pozīcijas,” saka Pieters Vezemans, minētās programmas vecākais zinātniskais pētnieks. Viņš atgādina, ka “importētājvalstīm amerikāņu ieroči piedāvā modernas tehnoloģijas un privileģētu diplomātisko attiecību kanālu. Savukārt, Vašingtonai ieroču eksports nozīmē ārzemju politikas instrumentu un aizsardzības industrijas stimulu, kā to norāda Trampa administrācijas rīkojums “America First Arms Transfer Strategy””.

Laikā no 2021. līdz 2025. gadam ASV ir noklājušas 42% visu starptautisko ieroču pārvadājumu, apgādājot ar tiem 99 valstis. Iepriekšējos 5 gados tie bija 36%. Pirmoreiz 20 gados vislielākā amerikāņu ieroču eksporta kvota – 38%, ir paredzēta Eiropai, nevis Tuvajiem Austrumiem (33%), kā tas bijis iepriekš, lai arī Saūda Arābija paliek vienīgais nozīmīgākais klients ar 12 ieroču iegādes procentiem.

Kas attiecas uz šobrīd karā iesaistītajām zemēm, Izraēla ir pasaulē septītā apgādātāja ar ieročiem. Tā savu kvotu ir palielinājusi no 3,1% līdz 4,4%, pirmoreiz pārspējot Lielbritāniju (3,4%). “Neraugoties uz karu Gazā un operācijām vairākās frontēs, Izraēlas militārā industrija ir turpinājusi darboties,” komentē pētnieks Zains Hussains. 

Āzija un Okeānija, neraugoties uz to, ka ir saglabājusi otro vietu pasaulē ar 31% ieroču importa, pēdējo 5 gadu laikā ir samazinājusi iegādi par 20%. Importa samazinājums visvairāk vērojams Ķīnā, kura importējusi par 72% mazāk ieroču, pateicoties pašmāju ražojumam. Pirmoreiz kopš 1991.-95. gada perioda Pekina ir attālinājusies no pirmā desmitnieka ieroču importētāju sarakstā. Ieroču iegādi ir samazinājušas arī Dienvidkoreja par 54% un Austrālija par 39%.

 “Bažas par Ķīnas nodomiem ietekmē bruņošanos daudzās Āzijas valstīs, kuras lielā mērā paliek atkarīgas no ārzemju importa,” savus novērojumus izsaka vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Siemons Vezemans. “Ievestie ieroči spēlēja tiešu lomu 2025. gadā notikušajā sadursmē starp Indiju un Pakistānu, kurām abām pieder atomieroču arsenāli,” viņš piebilst. Mazāks smago ieroču imports – 13%, ir vērojams Tuvajos Austrumos un Āfrikas zemēs, kur tas ir samazinājies par 41%. Abos Amerikas kontinentos tas ir pieaudzis par 12%, kur tikai ASV vien ir absorbējušas 52%. Dienvidamerikā ieroču imports ir palielinājies par 31%. Līderpozīcijā šajā ziņā ir Brazīlija, kur importa daudzums ir kļuvis lielāks par 150%.

Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta darbinieki ir pārliecināti, ka ieroču eksports ir ne tikai bizness, bet arī būtisks ārzemju politikas instruments. “Mūsu datu bāze par ieroču izplatīšanu ir vienīgais publiskais resurss, kas sākot ar 1950. gadu sniedz korektu informāciju par visiem starptautiskajiem smago ieroču pārvadājumiem (ieskaitot pārdošanu, dāvināšanu un produkciju pēc licences) starp valstīm, starptautiskajām institūcijām un nevalstiskajām grupām,” uzsver institūta pārstāvji. Viņi precizē, ka “dati atspoguļo ieroču pārvadāšanas apjomu, nevis to finansiālo vērtību”. Šajās dienās publicētais ziņojums ir otrais no trim nozīmīgiem datu avotiem, kuri būs iekļauti gadagrāmatā, kas tiks izdota šī gada vidū.