Kardināls Gudžeroti: Lielās piektdienas solidaritātes žests
Silvija Krivteža - Vatikāns
Vēstulē bīskapiem kardināls Klaudio Gudžeroti norāda, ka, neskatoties uz daudzreiz uzsāktām miera sarunām, situācija Tuvo Austrumu reģionā joprojām ir dramatiska. "Bija runas par miera panākšanu, taču joprojām skan ieroču dārdi, notiek apšaudes, cilvēki mirst, valstis strīdās, un kristieši emigrē, lai glābtu savu dzīvību," raksta kardināls.
Viņš uzsver, ka daudzi kristieši Svētajā Zemē ir zaudējuši visu, tostarp darbu, apkalpojot svētceļniekus. Saspringtās situācijas dēļ svētceļojumi ir gandrīz apstājušies, un vietējie iedzīvotāji ir palikuši bez pamata ienākumu avotiem.
Austrumu Baznīcu dikastērija prefekts mudina ticīgos aktīvi piedalīties Lielās piektdienas ziedojumu vākšanā, kas daudzus gadus ir atbalstījusi Svētās Zemes kustodija darbību. Kustodija ir franciskāņu ordeņa struktūrvienība, kas kopš 14. gadsimta pārstāv Katoļu Baznīcu un rūpējas par svētvietām Izraēlā, Palestīnā, Sīrijā, Libānā un citur Tuvajos Austrumos. Tā aizsargā kristīgās relikvijas, uztur svētceļojumu tradīcijas un atbalsta vietējās kristiešu kopienas. Savākties materiālie līdzekļi ļauj uzturēt skolas, palīdzēt ģimenēm, atjaunot mājas un rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem.
Kardināls Klaudio Gudžeroti atgādina, ka pat nelielam žestam var būt liela nozīme: "Es vēlos ierosināt veikt nelielu žestu, bet tādu, kas virzās tieši uz atgriešanos un pārveidošanos: ziedot daļu no mūsu naudas, lai palīdzētu mūsu brāļiem un māsām, visiem cilvēkiem, kas nonākuši ārkārtējās briesmās, lai viņi spētu nodzīvot vēl vienu dienu, atrast cerības iespēju un sākt no jauna."
Ziedojumu vākšanai Lielajā piektdienā ir pamatots iemesls. Tā ir diena, kad kristieši visā pasaulē piemin Kristus upuri pie krusta. "Mēs godinām To, kurš ne tikai deva žēlastības dāvanas, bet atdeva sevi, savu dzīvību, lai pasaulei atkal būtu cerība," atgādina kardināls.
"Ziedojums ir spēcīgs ticības apliecinājums," raksta Klaudio Gudžeroti. Viņš piebilst, ka "Svētā Zeme bez ticīgajiem būtu zudusi zeme, jo dzīvā atmiņa par vietām, kur notika mūsu atpestīšana, zustu."
Ziedojumu vākšana kristiešiem Svētajā Zemē visā Baznīcā notiek jau vairāk nekā 500 gadus. Kā atgādina tēvs Narciso Klimass, vēsturnieks un Svētās Zemes kustodija arhīvists: "Pirmais dokuments, kas mums ir, kurā runāts par ziedojumu vākšanu Svētajai Zemei, ir no 1455. gada. Tā ir pāvesta Kaliksta III bulla, kurš piešķīra franciskāņu kustodijas brāļiem atļauju ceļot uz dažādām valstīm un vākt naudu svētajām vietām."
Turpmākajos gadsimtos parādījās vēl citu pāvestu bullas, tostarp Urbāna VIII un vēlāk arī Pija VI. Ieteikums rīkot ziedojumu vākšanu Lielajā piektdienā parādījās tikai 19. gadsimtā. Attiecībā uz Svētās Zemes kustodija darbību konkrētākie norādījumi ir ietverti pāvesta Pāvila VI bullā "Nobis in animo", kurā norādīts, kā jāveic ziedojumu kampaņa un kādam mērķim ir paredzēti savāktie līdzekļi.
