Eiropā pieaug agresija pret kristiešiem

Silvija Krivteža - Vatikāns

Naidīgums pret kristiešiem izpaužas dažādās formās: vandālisms, dedzināšana, apgānīšana un diskriminācija. Publicētie dati atklāj arī plaši izplatītu ziņojumu skaita samazināšanu un sabiedrisko institūciju reakcijas trūkumu.

Žurnālā "Famille Chrétienne" (Kristīgā ģimene) citētais ziņojums norāda uz noziegumu pret kristiešiem daudzveidību: vandālisms (50% gadījumu), dedzināšana (15%), apgānīšana (13%), zādzības (5,5%), iebiedēšana (4%), fiziski uzbrukumi (7,5%), kā arī slepkavības vai slepkavības mēģinājumi (3%).

Kā piemēri tiek minēti arī nesen notikušie agresijas akti: Notre Dame des Champs baznīcas dedzināšana Parīzē, Svētā Jāņa Kristītāja baznīcas apgānīšana Šatelro un 135 misiņa krustu zādzība kapsētā Beļģijā. Ziņojumā pieminēta arī Irākas kristieša Ašura Sarnajas mocekļa nāve Lionā, kuru 10. septembrī ar mačeti nogalināja alžīrietis, kurš saistīts ar "Islāma valsti". Slepkavība notika laikā, kad Irākas kristietis platformā TikTok sniedza liecību par savu ticību.

Starp valstīm, kur visbiežāk notiek vardarbība pret kristiešiem, pirmajā vietā ir Francija (770 gadījumi). Tai seko Lielbritānija (502), Vācija (337), Spānija (91), Itālija (86) un Polija (78). Ziņojumā atgādināts, ka 2024. gadā Francijā Iekšlietu ministrija izdeva brīdinājumu saistībā ar nepārprotamiem "Islāma valsts" aicinājumiem "uzbrukt kristiešiem Eiropā".

Ziņojuma autori agresijas veicējus iedala trīs atšķirīgās grupās. Par visnopietnākajiem agresijas aktiem ir atbildīgi radikālie musulmaņi, kuri darbojas džihādistu propagandas ietekmē. Otro grupu veido laicisma piekritēji, kas neapmierinās ar neitralitātes aizstāvēšanu, bet tiecas izskaust jebkādas kristietības izpausmes. Trešo grupu veido kreisi noskaņotie ekstrēmisti, kuri cīnās pret kristietību kā konservatīvisma iemiesojumu. "Lai gan šo grupējumu motivācija ir atšķirīga, tās visas savā veidā veicina pieaugošo naidīgumu pret kristiešiem," teikts ziņojumā.

Eiropas Tiesību un tiesiskuma centrs norāda arī uz plaši izplatītu antikristīgo agresijas aktu nenovērtēšanu. Valsts iestādes bieži vien neņem vērā šo parādību. Piemēram, Vācijā tiek ziņots tikai par politiski motivētiem uzbrukumiem, atstājot novārtā daudzus noziegumus ar antikristīgu raksturu.