Ticīgie Lavangas svētnīcā atceras katoļu vajāšanas Vjetnamā
Paolo Affatato
Svētki Lavangas svētnīcā turpinājās no 13. līdz 15. augustam. Katoļticīgajiem vjetnamiešiem doties uz šejieni nozīmē “nākt uz Mātes mājām”, lai rastu mierinājumu un mācītos būt par īstiem mācekļiem un misionāriem. “Visi tic tam, ko Marija teica mūsu senčiem 1798. gadā, proti, ka viņa mūs nepametīs. Mēs ticam, ka mūsu Māte dzird mūsu lūgšanas par šo zemi, Baznīcu Vjetnamā un par mieru,” saka priesteris. Viņš paskaidro, ka devocionālā prakse izpaužas caur Svēto Misi, Izlīgšanas Sakramentu, Krustaceļu un Žēlastības stundas svinēšanu. Ticīgie jūt, ka viņi ir Marijas sirdī, zem viņas apmetņa. Marija ir viņu patvērums,” apgalvo priesteris Landri. Dienās pirms Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, sekojot gadskārtējai tradīcijai, Lavangas svētnīcā notika kongress par mariānisku tematiku. Šogad tam bija misionāra dimensija. “Cilvēki mācās, sekojot Marijas piemēram, nest Kungu un Viņa mīlestību citiem,” stāsta misionārs.
Jaunavas Marijas godināšanas sākumi
Jaunavas Marijas godināšana Lavangā aizsākās 1798. gadā, vienā no kristiešu vissīvāko vajāšanu laikiem Vjetnamas vēsturē. Imperators lika nojaukt baznīcas un vajāt kristiešus, jo tos uzskatīja par ārzemju reliģijas sekotājiem. Daudzi bija spiesti bēgt un rast patvērumu biezajos Lavangas džungļos, kur viņi cieta no bada, slimībām un aukstuma. Pie tam, valdīja nemitīgas bailes tikt atrastiem un nogalinātiem. Katru vakaru bēgļi sapulcējās zem liela banānkoka, iededza uguni un lūdzās Rožukroni. Vienā no šīm lūgšanām parādījās gaismas apmirdzēta sieviete, kas bija tērpusies tradicionālajā vjetnamiešu apģērbā. Savās rokās viņa turēja Bērnu un viņus pavadīja divi eņģeļi. Sievietes vēsts bija mierinājuma pilna: “Mani bērni, esiet stipri un nezaudējiet ticību. Es esmu uzklausījusi jūsu lūgšanas,” viņa teikusi.
Ir zīmīgi, ka Marija parādījās vjetnamiešu sievietes apģērbā. Viņas tēls, plaši izplatīts vietējā Baznīcā, jo īpaši kopš XX gadsimta beigām, liecina par dziļu saikni starp ticību un identitāti. “Pēc vairākiem gadsimtiem, kuros vjetnamiešu katoļi tika vainoti par piederību “ārzemju reliģijai”, Lavanga liecina par to, ka ir iespējams būt īstiem katoļiem un tajā pašā laikā īstiem vjetnamiešiem,” Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos apgalvoja bīskapi.
Ticība kā dzīvā piemiņa
Parādoties Lavangā, Jaunava Marija pieņēma Mātes tēlu, kura dalās savu bērnu ciešanās. Viņa parādījās vajātajiem, slimajiem un neaizsargātajiem bēgļiem. Tāpēc Lavangas Dievmāte kļuva par “bēgļu Māti”. Viņas klātbūtne dziedē ievainojumus tiem, kas cieš no kariem, invāzijām un vajāšanām. Arī šajās dienās svētceļnieki Lavangā centās atsvaidzināt šo piemiņu. Viņi gulēja teltīs banānkoku ēnā, lūdzās Rožukroni un svinību laikā ar teātra izrāžu starpniecību stāstīja par 1798. gada bēgļu gaitām un Vissvētākās Jaunavas parādīšanos. Tādējādi viņas godināšana kļuva par dzīvo piemiņu, kas spēj vienot ticības vēsturi ar konkrētu vietējo kopienu dzīvi.
Tulkoja Inese Šteinerte
