Pazolīni: brālība konfliktu radītā haosa pilnā pasaulē

Silvija Krivteža - Vatikāns

Lielā gavēņa otrajā meditācijā tēvs Roberto Pazolīni teica, ka brālība ir gan Dieva žēlastība, gan atbildība, kas kristietim jāuzņemas ikdienas dzīvē. Sākumpunkts ir svētā Asīzes Franciska pieredze. Pēc savas radikālās atgriešanās viņš neplānoja dibināt kopienu, bet – kā viņš pats rakstīja savā testamentā – "Kungs deva viņam brāļus." Tieši viņa līdzgaitnieku ierašanās kļuva par brīdi, kad viņa garīgais ceļojums ieguva jaunu dimensiju. Franciskam brālība nebija ērta vieta reliģiskajai dzīvei, bet gan vieta, kur atgriešanās tiek pakļauta vissmagākajam pārbaudījumam.

Tomēr Svētie Raksti ar lielu reālismu parāda, ka brālība nerodas spontāni. Kaina un Ābela stāsts mums atgādina, ka cita klātbūtni var viegli pārvērst par draudu. Greizsirdība, aizvainojums vai netaisnības sajūta var novest pie noslēgtas sirds un attiecību saraušanas. Tāpēc patiess brālības ceļš sākas ar sava vājuma atzīšanu un apzināšanos, ka kārdinājums atgrūst citu pastāv arī mūsos. Tikai tas, kurš personīgi ir piedzīvojis Dieva žēlsirdību, var iemācīties piedot un veidot attiecības.

Savā katehēzē itāļu kapucīnu tēvs arī uzsvēra, ka brālīgai mīlestībai ir jāiet tālāk par vienkāršu pieklājību vai labām attiecībām. Evaņģēlijs prasa kaut ko vairāk: pacietību, kalpošanu un gatavību piedot. Svētais Francisks atgādināja saviem brāļiem, ka pat sarežģītas attiecības var kļūt par žēlastības vietu. Brālis, kurš sāpina vai rada grūtības, nav tikai šķērslis, bet var kļūt par iespēju tikties ar Dievu.

Brālībai ir Lieldienu dimensija. Apustulis Jānis raksta: "Mēs zinām, ka esam pārgājuši no nāves dzīvībā, jo mīlam savus brāļus." Tāpēc mūsu attieksme pret citiem kļūst par mūsu ticības pārbaudījumu un zīmi tam, vai augšāmcēlušais Kristus patiesi darbojas mūsu sirdīs. Brālība, kas izdzīvota ikdienas dzīvē, nav tikai ideāls, bet gan konkrēts ceļš uz mūžīgo dzīvi, - sacīja Pāvesta nama sprediķotājs.