Bīskaps Nikiels: Izlīgšanas sakraments – Dieva žēlsirdības avots
Silvija Krivteža - Vatikāns
Apustuliskā Penitenciārija organizētais kurss noslēgsies ar audienci pie Svētā tēva, kas paredzēta 13. martā, un Izlīgšanas sakramenta svinēšanu. Šis pasākums iekļaujas plašākā garīgās formācijas kontekstā. Formācijas kurss galvenokārt ir adresēts priesteriem, kuri uzsāk savu pastorālo kalpošanu, un semināristiem, kuri gatavojas ordinācijai. Taču tas ir atvērts arī tiem garīdzniekiem, kuri vēlas padziļināt un atjaunināt savas teoloģiskās zināšanas un pastorālās kompetences šajā atbildīgajā un delikātajā jomā. Garīgā formācija aptver gan doktrinālos, gan praktiskos aspektus, ņemot vērā pašreizējos pastorālos izaicinājumus un mūsdienu Baznīcas kultūras kontekstu. Pēc poļu bīskapa teiktā, "uzticība šai klusajai un pazemīgajai kalpošanai ir priesteru pamatuzdevums. Kalpošana konfesionālā nav tikai viens no daudziem pastorālā darba elementiem, bet gan darbība, caur kuru aktualizējas Baznīcas misija. Tur, kur priesteris uzticīgi un pazemīgi administrē Izlīgšanas sakramentu, notiek patiess ticīgo kopienas atjaunotnes process."
Kurss nav tikai akadēmisks, bet - kā uzsvēra bīskaps Kšištofs Jozefs Nikiels - tas ir ceļš uz integrētu biktstēvu garīgo formāciju. Kursa mērķis ir papildināt zināšanas, kas sniedzas tālāk par kanonisko tiesību izpratni, kā arī panākt, lai priesteris "neapstātos pie teorētiskām zināšanām, bet gan iegūtu spēju apdomīgi, atbildīgi un atbilstoši piemērot normas konkrētās situācijās, ņemot vērā penitenta jeb grēku nožēlotāja sarežģītos morālos un eksistenciālos apstākļus".
Apustuliskā Penitenciārija reģents atzīmēja, ka konfesionāls "ir jāuztver kā īpaša telpa, kurā bikstēvs satiekas ar cilvēku - ar viņa dzīvesstāstu, morālajām drāmām un patiesu vēlmi atgriezties". Tā ir "unikāla realitāte, kas saistīta ar forum internum, ar cilvēka attiecību ar Dievu visintīmāko dimensiju, kurā atklājas sirdsapziņas patiesība. Šajā kontekstā biktstēva kalpošana prasa ne tikai teoloģisku un kanonisku kompetenci, bet arī garīgu briedumu, pastorālu jūtīgumu un dziļu apziņu, ka viņš ir ielaists cilvēka sirdsapziņas noslēpumā."
Tas nosaka īpašu šī kalpojuma izpildes stilu: nevis dominēšana, bet gan kalpošana; nevis uzsvars uz juridisko varu, bet gan uz atbildību par grēcinieka garīgo labklājību. Tāpēc kursā piedāvātā formācija ir vērsta uz to, lai palīdzētu biktstēvam kļūt par gudru un apdomīgu sirdsapziņu vadītāju, kurš, apvienojot uzticību Baznīcas mācībai ar žēlsirdību, spētu pavadīt penitentu viņa atgriešanās un izlīgšanas ceļā.
Apustuliskā Penitenciārija reģenta pārdomās Izlīgšanas sakraments parādās kā priviliģēta telpa kristīgās cerības dzimšanai un stiprināšanai. Jubilejas gada pieredze parādīja sakramentālās prakses noturīgo vitalitāti, īpaši Romas bazilikās, kur tika novērots ievērojams ticīgo skaita pieaugums, kuri nāca pie grēksūdzes, bieži vien pēc vairāku gadu ilga pārtraukuma. Šo parādību var interpretēt kā dziļas nepieciešamības pēc garīgas atjaunotnes izpausmi un jēgas meklējumiem ticības perspektīvā.
Grēku nožēlas sakramentu - kā uzsver bīskaps Nikiels - var pamatoti saukt par "cerības sakramentu", jo tā teoloģiskā struktūra ietver reālu jauna sākuma iespēju. Absolūcijas brīdī cilvēks ne tikai saņem grēku piedošanu, bet arī tiek integrēts Lieldienu noslēpumā, ko teologi sauc par pāreju no grēka stāvokļa uz žēlastības dzīvi. Šis process nav ārēji iespaidīgs, tas notiek sirdsapziņas telpā, grēcinieka dialogā ar Dievu. Šī iemesla dēļ vienmēr ir nepieciešami labi sagatavoti bikstēvi, kuri spētu kompetenti un apdomīgi pavadīt ticīgos viņu sirds atvēršanās žēlastībai procesā.
Atsaucoties uz pāvesta Leona XIV mācību, bīskaps Nikiels norādīja, ka mūsdienu kultūras konteksts bieži vien atstāj cilvēkus ar eksistenciāla tukšuma un aksioloģiskas dezorientācijas pieredzi. Tajā pašā laikā var novērot "pieaugošu vēlmi veikt autentiskākus un dziļākus reliģiskus meklējumus". Šī atvēršanās – ja gans to uztver ar empātiju, pacietību un pastorālu briedumu – var novest pie personisku attiecību ar Kristu atklāšanas no jauna. Šajā perspektīvā biktskrēsls parādās ne tikai kā vieta grēku atlaišanas aktam, bet arī kā telpa garīgai atdzimšanai un kristīgās dzīves reintegrācijai.
Viena no sarunas galvenajām tēmām bija uzsvars uz priestera kalpojuma sakramentālo raksturu, kas nav viņa paša, bet gan viņa loma Kristus un Baznīcas vārdā, kļūstot par izlīguma žēlastības instrumentu. Apziņa par šo reprezentatīvo lomu veicina pazemības un atbildības attieksmi. Viņa autoritāte neizriet tikai no intelektuālās kompetences vai normu zināšanām, bet gan no viņa dzīves integritātes, iesakņošanās žēlastībā, uzticības lūgšanai, kas izpaužas paklausībā Baznīcas mācībai.
Tiešsaistes tikšanās laikā ar jauniešiem no Amerikas Savienotajām Valstīm pāvests Leons XIV atgādināja, ka "grēkam nekad nav pēdējais vārds". Kā atzīmēja bīskaps Nikiels, šis apgalvojums nosaka visa kalpojuma fundamentālo teoloģisko horizontu Izlīguma sakramentā. Grēksūdzi nevar reducēt līdz formālam juridiskam aktam, kas aprobežojas ar absolūcijas formulas izteikšanu. Pēc būtības tas ir garīgs process, kurā cilvēks iemācās pieņemt Dieva mīlestību, kas atklāta Kristū – mīlestību, kas ir iedarbīgāka un spēcīgāka par grēka pieredzi.
Bīskaps Nikiels atsaucās arī uz savu personīgo pieredzi, uzklausot jauniešu grēksūdzes jubilejas saietā Romā, kas notika 2025. gada vasarā. Daudzi cilvēki meklēja ne tikai sakramentālu grēku atlaišanu, bet arī dialogu, gaismu dzīves izšķiršanai un garīgās vadības elementus. Šī parādība norāda, ka grēksūdzes sakraments pilda ne tikai attīrošu, bet arī formējošu un integrējošu funkciju, atbildot uz dziļo nepieciešamību pēc garīgās pavadības mūsdienu kultūras kontekstā.
Šajā gaismā kursa mērķis ir sagatavot priesterus kļūt par "efektīviem Dieva žēlsirdības instrumentiem", kas spēj apvienot uzticību doktrīnai ar pastorālo jūtīgumu. Tur, kur priesteris uzticīgi un apdomīgi kalpo konfesionālā, "notiek patiesa – lai arī bieži vien slēpta – Baznīcas dzīves atjaunotne". Baznīcai, mātei un skolotājai, - secināja bīskaps Nikiels, - šodien ir nepieciešami "labi, svēti priesteri - bikstēvi, kas palīdzētu ticīgajiem izlīgt ar Dievu. Konfesionāls ir žēlsirdības nams, klusa vieta, kur varam satikties ar Dieva žēlsirdīgo mīlestību".
